- 2024.03.26, 18:44
- Es nenodarbojos ar fiziku, un arī pārāk daudz nepētu par tēmu, bet kautkādus dažus video noskatoties, man radās sajūta, ka kosmosā attiecības ar laiku, gaismas ātrumu un kosmosa izmēriem nav īsti skaidras. Relatīvistiskā ātrumā laiks rit lēnāk, un gaismas ātrumā apstājas: dīvaini, vai ne? Kosmoss ir lielāks, nekā gaisma saprātīgā laika periodā var izceļot, un lielāks, nekā laiks pagājis (mēs domājam, ka pagājis) kopš big bang. Vienā video runāja kas notika kurā "big bang" femtosekundē, bet es šaubos ka tajā brīdī laiks skaitījās tā, kā mēs to iedomājamies.
- 15 rakstair doma
- 26.3.24 21:12 #
-
/Relatīvistiskā ātrumā laiks rit lēnāk, un gaismas ātrumā apstājas/
priekš ārēja novērotāja, priekš paša jau nē.
/ Kosmoss ir lielāks, nekā gaisma saprātīgā laika periodā var izceļot/
Inflācija. Vienā brīdī iespējams ka telplaika izplešanās notika ātrāk par c - Atbildēt
- 27.3.24 10:23 #
-
ceļotājam apstājas gan. fotons var lidot miljards gadus, bet pašam viņam tas ir viens mirklis - uzradās tur, ieradās šeit, tāpēc tā daļiņa nepaspēj izdzist (decay) - tāpēc ka viņai nav pagājis nekāds laiks.
- Atbildēt
- 11.4.24 10:44 #
-
Ar priekšmeta izmēra samazināšanos sanāk nepatīkamim paradoksi
https://sceptic-ratio.narod.ru/fi/es8.htm
, te daudz burtu, bet pietiek ar bildīti sākumā, un jautājumu, vai lampiņa iedegsies vai nē . - Atbildēt
- 24.4.24 10:00 #
-
Tur nav nekādu paradoksu, vajag iemācīties speciālo relativitātes teoriju un konkrēti to daļu, kur nav privileģēta statiska novērotāja, ir tikai viena pret citu kustīgas atskaites sistēmas.
- Atbildēt
- 23.8.24 08:26 #
-
Jautājums ir, vai spuldzīte degs vai nedegs. Tas ir absolūts notikums, neatkarīgs no atskaišu sistēmām
- Atbildēt
- 26.3.24 23:25 #
-
Pati telpas metrika var izplesties ar > c, gaismas ātrums ir ierobežojums matērijai
- Atbildēt
- 11.4.24 18:02 #
-
Well, metrika ir matemātiska abstrakcija, tas, ko tā apraksta, ir laiktelpa kā objekts un tas, vai to uzskatīt par "nemateriālu", ir lielā mērā semantikas jautājums, tāpēc mani īpaši neinteresējošs
No svara ir tas, ka klasiskie kustības vienādojumi uz to neattiecas (dēļ iemesliem, kurus man pārstāstīt prasītu vairāk laika, kā man pašreiz ir intereses, bet tā ir standarta ģenerālā relativitāte, nekas eksotisks) bet, ļoti īsumā, objekti telpā pārvietojas ar ātrumu (teiksim, m/s), savukārt telpas koordinātas viena pret otru pārvietojas ar ātrumu-uz-distances-vienību (teiksim, m/s/Mpc), kas seko citiem noteikumiem - Atbildēt
- 27.3.24 08:45 #
-
Pratčets jau rakstīja, ka gaismas ātrums nav maksimums, jo visur, kur gaisma ierodas, tumsa jau ir priekšā.
Visa šī relativitāte prastam cilvēkam nav saprotama (lōģikas līmenī varbūt, bet emocionālā nē). Kas ir interesanti, time compression tika pierādīts un ikdienā tiek izmantots GPS koriģēšanai.
Par spīti tam, ka nav īsti aptverama, matemātika tomēr darbojas. Lielākoties. Izņemot dīvainās konstantes (es skatos uz tevi, tumšā matērija/enerģija), kas ir vnk neizskaidrojami kompensācijas koeficienti, lai pielāgotu matemātiku novērojumiem. Šo konstanšu sakarā ir pāris hipotēzes, kas ļautu atbrīvoties no šīm nesmukajām konstantēm:
1. Fiziskās konstantes nav konstantas laikā - gaismas ātrums, iespējams, samazinās ar laiku;
2. Fiziskās konstantes nav konstantas telpā - gaismas ātrums, iespējams, ir dažāds dažādos Visuma reģiōnos.
Tas pats varētu arī attiekties uz citām (Boltsmaņa, Planka, gravitācijas, utt) konstantēm, kas varētu ietekmēt novērotos mērijumus, uz kuriem bāzējas mūsdienu kosmolōģiskās teōrijas.
Kas ir interesanti, ir fakts, ka atsevišķas konstantes un attiecības (ratios) mūsu lokālajā Visuma nostūrī uzpeld atkārtoti, kas varētu norādīt uz to, ka konstantes ir atrastas pareizi, bet aiz tām ir paslēpti kādi citi vienojoši faktōri.
Ja tā padomā, tad necik tālu no ētera mēs neesam aizgājuši, vnk aizvietojuši vienu ētera definīciju ar desmitiem smalkākām un specifiskākām versijām. Bet tā tā zinātne notiek - Atbildēt
- 27.3.24 10:23 #
-
"samazinās ar laiku" ir gan jokaini pateikts :) tāpat būtu ja laiks palēlinās ar laiku.
- Atbildēt
- 27.3.24 10:34 #
-
Redz, tas ir atkarīgs no tā, ko tu pieņem par pamatvienībām. Ja tu izmanto fizikālās konstantes (gaismas ātrumu, gravitāciju, etc) kā pamataksiōmas uz kurām bāzēt minimālo laika mērvienību, tad jā, sanāk nedaudz paradoksāli. Bet, ja tu pieņem laiku kā aksiōmu, kaut ko absolūtu ar sākumpunktu sākotnējā singularitātē (kas arī tiek darīts caur dirsu, runājot par big bang femtosekundēm), tad pati telpa un gaismas ātrums un viss cits, kas ir (tieši vai netieši) fizikāli saistīts ar laiku, kļūst relatīvs. Hence "mainās ar laiku"
- Atbildēt