- 27.3.24 08:45
-
Pratčets jau rakstīja, ka gaismas ātrums nav maksimums, jo visur, kur gaisma ierodas, tumsa jau ir priekšā.
Visa šī relativitāte prastam cilvēkam nav saprotama (lōģikas līmenī varbūt, bet emocionālā nē). Kas ir interesanti, time compression tika pierādīts un ikdienā tiek izmantots GPS koriģēšanai.
Par spīti tam, ka nav īsti aptverama, matemātika tomēr darbojas. Lielākoties. Izņemot dīvainās konstantes (es skatos uz tevi, tumšā matērija/enerģija), kas ir vnk neizskaidrojami kompensācijas koeficienti, lai pielāgotu matemātiku novērojumiem. Šo konstanšu sakarā ir pāris hipotēzes, kas ļautu atbrīvoties no šīm nesmukajām konstantēm:
1. Fiziskās konstantes nav konstantas laikā - gaismas ātrums, iespējams, samazinās ar laiku;
2. Fiziskās konstantes nav konstantas telpā - gaismas ātrums, iespējams, ir dažāds dažādos Visuma reģiōnos.
Tas pats varētu arī attiekties uz citām (Boltsmaņa, Planka, gravitācijas, utt) konstantēm, kas varētu ietekmēt novērotos mērijumus, uz kuriem bāzējas mūsdienu kosmolōģiskās teōrijas.
Kas ir interesanti, ir fakts, ka atsevišķas konstantes un attiecības (ratios) mūsu lokālajā Visuma nostūrī uzpeld atkārtoti, kas varētu norādīt uz to, ka konstantes ir atrastas pareizi, bet aiz tām ir paslēpti kādi citi vienojoši faktōri.
Ja tā padomā, tad necik tālu no ētera mēs neesam aizgājuši, vnk aizvietojuši vienu ētera definīciju ar desmitiem smalkākām un specifiskākām versijām. Bet tā tā zinātne notiek