- 2019.12.30, 09:01
- Manu dzīvi vajā dziļā bērnībā izlasīti kautkādi no vācu valodas tulkoti feļetoni(?) kur figurēja personāži vārdā Knoblauhs (knoblauch - ķiploks), Cvībaks (zwieback - sausiņš), pensionārs Cāns (sahne - krējums, vai arī zahn, zobs).
Slinkais sušķis tulkotājs nevarēja pārlikt acīmredzamos joku uzvārdus par jestriem latviešu ekvivalentiem, tā vietā ieviešot šitādu transliteratīvu bastardizāciju. Vienkārši necilvēciski. - 9 rakstair doma
- 31.12.19 15:05 #
-
Es nez, es laikam pieslēgtos viedoklim, ka aizlaikos bija lielas iespējas, ka tika uzskatīts, ka pašsaprotams ir Cvībaks. Mums mājās bija ausguss, ķisens, kuvērs un ankambars. Un pešta, lībkūhs, un vēl viskautkas, kas noteikti pagaisis no gaišo atmiņu mūžīgā starojuma. Bet tad atkal laikam ne visiem bija nedasisto baltvāciešu omītes a la Vilma Kepke un Paulīne Fārnast.
- Atbildēt
