- 2017.09.25, 07:42
- Iešāvās prātā doma ka copyright varētu reformēt tā, ka pēc pirmajiem 10 gadiem kamēr autoram (jeb mantisko autortiesību turētajam) ir monopols uz produktu, izmantošanas tiesībām būtu jāpāriet uz visiem, visi tie public performance un tml. tiesības jau pēc 10 gadiem. Tas ir, pat ja darbs nav pārgājis iekš "public domain", nedrīkst būt tā, ka darba izmantošana nav iespējama, tikai tāpēc ka kāds tiesību turētājs tup uz siena kaudzes.
Ja izmantotājs kaut ko nopelna, autortiesību turētāji varētu darbūt kaut kādu procentu no ienākumiem, bet nebūtu nekādu barjetu taisīt visādus servisus, elektroniskās (filmu) bibliotēkas, utt - par par maksu. Lai autortiesību turētāji tik piesakās un stāv ar maisu...
(Kā piemērs - netflix varētu rādīt visas tās multenes par kurmīti, poh par autortiesību turētājiem. Tie var arī kaut kādu kapeiciņu iegūt, bet bez pretenzijām uz monopoltiesībām.)
***
Tas atrisinātu arī "personīgās digitālās bibliotēkas" problēmu - ka ja es esmu pircis visādas Kindle grāmatas, vai tamlīdzīgas tikai-digitāli saglabātas mantas (spēles, utt), kā lai tās varētu nodot pēcnācējiem. Šobrīd tāds ad-hoc risinājums ir "ģimenes" konti kas ļauj piekļūt pie spēlēm/mūzikas/utt visiem ģimenes (jeb klana) locekļiem, bet reāls risinājums būtu tāds, ka visas tās spēles, mūzika, utt, būs pieejama visiem bez nosacījumiem, tikai tiem 10 gadiem paejot. Pērkot šodien mēs garantējam ka tiek izstrādātas jauni labumi, bet reizē arī nav tā ka nopērkot spēli, tā būs zudusi pēcnācējiem, dēļ kautkādiem "digital rights management" monopolstāvokļa sūdiem.
Nedaudz līdzīgi kā nav jāšujas par to ka kāds albūmiņš nav pieejams pārdošanā, jo caur Spotify kontu (vai Prime, vai vēl kk) ir pieeja visai mūzikas krātuvei. - 4 rakstair doma
- 27.9.17 08:39 #
-
Nu kontroles mehānisms jau sen izstrādāts un darbojas lieliski, tb viss paliek kā ir, tikai jālikvidē aizsardzību "post mortem" un viss – autors savu ir saņēmis, ja bijis taupīgs, mantiniekiem atstājis, izdevējs savu peļņu jau guvis, tb pēc autora nāves darbs kļūst publiski izmantojams. Diezgan vienkārši.
Ļaudis mainās. Pirmkārt, Cibā parādos tik reti, ka ir nedēļas/mēneši, kad vispār aizmirsis par Cibas eksistenci. Otrkārt, pašcenzūra: esmu piedzīvojis situācijas, kad nesanāk darba attiecības tikai tāpēc, ka otrā pusē ir kāda dura, kuras tekstus Cibā esmu atļāvies nosaukt par stulbiem; esmu dzirdējis visādus brīnumus par sevi, kad kāds tirliņš, izlasījis manā blogā manuprāt joku, piepušķojis klāt un stāsta tālāk zilus brīnumus utt. Nu un treškārt, dzīvoju ar pārliecību, ka esmu aplam nepilnīga būtne, tb visu laiku cenšos koriģēt savu skatījumu, attiecīgi mainos. - Atbildēt
