- 2011.01.06, 10:33
- Interesanti, ka tieši tā pati sapistā "loģika", kas pieļauj cilvēkiem saukt par "sociālismu" dažādas totalitāras diktatūras (kurām ar sociālisma ideoloģiju nav nekāda sakara), ļauj cilvēkiem uzskatīt ka Latvijā ir parlamentārā demokrātija.
Pirmkārt jau, uzskatīt ka ir parlaments, jo vārdos tas taču ir deklarēts. Ja kāds apgalvo, ka Latvijā ir rīcībspējīgs parlaments, tad jātic?
Nepiš, ka reāli Latvijas parlaments (saeima), nav nekāds parlaments, bet gan rīcībnespējīgs salašņu pritons - noregulēta balsošanas mašīna vīriņiem aiz kulises, kas visus striķīšus rausta. Arī demokrātija Latvijā ir tikai nosacīta, vārdos piekarināta birka.
Reālā sistēma ir cita: bet demagoģijas sašautā loģika nespēj atrisināt vienkāršo mīklu: kā tā var būt, vārdos deklarē, tātad tā arī jābūt? Nē. Ne jau uz vārdiem jāskatās, draugi, bet uz darbiem.
""Daudzi deputāti pat neseko līdzi darba kārtībai, neiedziļinās apspriesto jautājumu saturā, bet balso, izpildot frakcijas vadītāja komandas, tas ir, skatās, kādas krāsas kartīti tas pacēlis. No Saeimas tribīnes parasti runā iestudētus tekstus, debatēm gatavo "teatralizētus uzvedumus". Patiesās sarunas un lemšana notiek aizkulisēs.""
Kamēr saeimas ēka nebūs nojaukta, demagogs uzskatīs, ka Latvijā ir parlaments. Viņam nepielec, ka tā māja ir impotents, tukšs tarakānu midzenis. Tas kas ir Latvijā, NAV parlaments! - 22 rakstair doma
- 6.1.11 21:27 #
-
Ja Latvijas gadījums arī ir īpašs, tad tikai ar to, ka šeit neviens īpaši necenšas / nespēj slēpt situācijas iedabu. Problēma, man domāt, ir stipri dziļāka un skar parlamenta institūcijas lomu industriāli kapitālistisko sabiedrību pārvaldē. Šeit viss ir uzskatāmi (un vietējie pat ir pieraduši un par normālu pieņēmuši), tur atkal labāks PR un retoriskās stratēģijas, bet beigu beigās pamatīgs aizgalds tāpat visā pasaulē.
- Atbildēt
