- 2010.10.28, 11:05
- "Latvijā šobrīd ieslodzījuma vietās sodu par dzimumnoziegumiem izcieš 508 personas, kas seksuāli izmantojušas gan mazus bērnus, gan [...]
"Desmit no šiem varmācīgo noziegumu veicējiem esot notiesāti ar mūsu valstī augstāko soda mēru – mūža ieslodzījumu. Kopumā Latvijā par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem mūža ieslodzījumu šobrīd izciešot 56 personas."
Kopumā, tam faktam ka nāvessods ir atcelts, būtu jābūt signālam valsts policijai un tamlīdzīgiem dienestiem, ka ir nepieciešams ar iedzīvotājiem visādi profilaktiski intensīvi strādāt, lai dzimumnoziegumus novērstu pirms tie notiek.
Tas ir, ieaudzināt iedzīvotājiem izpratni, ka ja cilvēku velk uz vardarbību un pedofīliju, tad viņam jāzvana uz palīdzības līniju, jāstrādā ar psihologiem, jāārstējas.
Ja valstī ir nāvessods, tad policija var uz to norādīt, ka izvarotājiem būtu jābaidās no nāves, un tāpēc viņi neizdarīs noziegumus. Nu, tāds Teksasas policejiskuma stiliņš.
Savukārt ja nāvessods nav, ir jābūt pilnīgi citai, sociālai pieejai - lai cilvēku neizdarīt noziegumu motivētu nevis bailes no soda (bailes no cietuma ir diezgan abstraktas un neefektīvas, salīdzinot ar bailēm no nāves), bet gan vēlme iekļauties sabiedrībā un būt normālam.
Tas ir, fakts ka nāvessods ir atcelts, slikti saskan at Latvijas vispārējo kursu uz labējo (individuālisma) sabiedrības uztveri, ka cilvēks tiek atstāts "savā vaļā" tik tālu, ka izdomā divgadīgu izvarot. - 66 rakstair doma
- 28.10.10 11:33 #
-
a kāda jēga bija no nāvessoda pirms tā atcelšanas? tiesa to piesprieda, bet prezidents parakstīja apžēlošanu nāvessodu līdz ar to aizstājot ar mūža ieslodzījumu. praktiskas atšķirības jau nav.
/a par to aktuālo es labāk neizteikšos, a to mani nolinčos... - Atbildēt
- 28.10.10 11:56 #
-
tas, ka potenciālais noziedznieks apzinās, ka iet uz nāvessodu. tīri psiholoģisks moments, tāda cilvēka psihes (riska vērtēšanas) īpatnība - cilvēks tā racionāli neapsver ka "bet mani apžēlos, tātad ... (bla bla)"
- Atbildēt
- 28.10.10 12:12 #
-
nu tas, ka nepadomā, ka mani apžēlos, ja zin, ka apžēlos jau ir aprobežotības izpausme. man kā reiz personiski nepieņemamāks ir mūža ieslodzījums nevis nāvessods. eksistētu nāvessods varbūt pat es pats pārkāptu likumus vēl vairāk nekā to pagaidām daru, bet tas ir cits stāsts un absolūti nav saistīts ar tēmu, kuru Tu še esi aizsācis.
- Atbildēt
- 28.10.10 12:33 #
-
ni ni, te nu gan es liktu vismaz pirkstu ķīlā (uz augstākām likmēm vnk nespēlēju), ka šitā tā ķēdīte nedarbojas. no malas varbūt, bet ne no potenciālā likumpārkāpēja viedokļa.
tiesa gan, par likumpārkāpēju psiholoģiju es zinu apmēram neko, bet vismaz konkrētajā gadījumā, kur noziegums acīmredzami ir vērsts nevis uz kaut kāda labuma gūšanu, bet gan uz tieksmju apmierināšanu, manuprāt, nav pamata runāt par kaut kadiem formāliem biedēkļiem, kas varētu cilvēku atturet no noziedzīgas darbības. ok, tas variants ar telefonu could do, bet drīzāk jau teorētiski, jo praktiski tas šādam cilvēkam jau ir oi oi oi kāds solis, nu, nevis darīt, bet apzināties, kas tu esi, kas tu neesi, kas ir tas otrs cilvēks, ko tu vēlies pa istam un kas ir vien uzmācīgas vēlmes, bet ne tavas īstās, tā teikt, un galu beigās tev par visu šo joku draud (ja tas vispar spej viņu motivēt nerikoties bzv).
nez, es tā īsti neredzu variantu, kā profilaktiski novērst šādus noziegumus, kad potenciālais noziedznieks jau ir sasniedzis rīcībspējas vecumu. ja nu vienīgi superpārdomāta cietumu sistēma, kas paredz mērķtiecīgus intervences pasākumus, psiholoģisko un izglītojošo darbu utt. u.tjp. bet šādā gadījumā tam cilvēkam tāpat jānonak vispirms aiz restēm, tā teikt, lai pecāk tur vairs neatgrieztos. un tas aizvien nozīmē vismaz vienu upuri. - Atbildēt