- 2010.02.24, 14:50
- "Ja iedzīvotāji nepārkāptu likumus, saņemot par to administratīvos sodus, tad arī budžets ar to netiktu lāpīts. Pārkāpj jau apzināti (lielāko daļu), ar cerību, ka nenoķers vai arī tā sanāk lētāk."
Vai cilvēks ir apjucis, vai trollē, vai labticīgs labējā-flanga ideoloģijas pārstāvis?
"Par soda apjomu es nestrīdēšos, manuprāt, daļu sodu vajadzētu pacelt, jo viņus vienkārši nomaksā, un turpina pārkāpt."
Vai Ls 20, Ls 30, Ls 40 sodu par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu "vienkārši nomaksā"? Kuram te vēl Ls 20 ir tā, sīkumiņš. Ja sodus paceļ tā, ka cilvēki nespēj nomaksāt, sods ir nesamērīgs. (Bet Latvijā arī sodu samērības princips ir jau svītrots.)
Konstruktīvi runājot, ir nepieciešams atjaunot likumu un sankciju leģitimitāti. Vispirms caur nevainīguma principa atjaunošanu (ka policijai ir 100% pienākums pierādīt pārkāpumu, un šaubas tiek traktētas apsūdzētajam par labu, un jebkuras šaubas par pierādījumu kvalitāti tiek traktētas policistam par sliktu.)
Otrkārt, jāiet cauri likumiem un jāievieš samērības princips. Soda smagumam ir jābūt samērojamiem ar pārkāpuma izraisītajām sekām. (Es zinu, ka tas ilgi netiks atzīts, jo piemēram tad ir uzreiz jādekriminalizē kanabisa pīpēšana, utml pārkāpumi, kuri nerada sabiedrībai bīstamas sekas.)
Īstermiņā, būtu jāievieš APK norma ka atsakās no sodu noteikšanas konkrētā valūtā ar konkrētu skaitli, bet jānosaka sods sociāli atbildīgi - kā procentu no algas.
Piemēram, stāvēšanas noteikumu pārkāpšana varētu būt 5% no algas uz rokām. Ja saņemi minimālo algu - nāksies Ls 9 sagrabināt. Ja saņemi tūkstoti... atdosi Ls 50. Tas attiecīgi ja iedzīvotājs vidējais tiek sodīts, viņam netiek uzlikts nesamērīgs sods. Bet ja soda biezo, tad viņš attiecīgi jūt sekas ar maciņu. - 30 rakstair doma
- 24.2.10 16:22 #
-
Piekrītu, ka jābūt tikai legālajiem, bet drīz jau būs 20 gadi, kopš šī probza nerisinās.
Bet tas, ka šī probza nerisinās, tas nedrīkstētu ietekmēt to, ka sods varētu būt kaut kādā proporcijā pārkāpēja labklājības līmenim. Varbūt ņemt vērā gan algu, gan mašīnu, ar kuru pārkāpējs braucis, gan viņa nekustamos īpašumus un sodu likt pēc kaut kādas formulas, izvēloties lielāko no iespējamiem? Tāda fiksā ideja. - Atbildēt
- 24.2.10 16:34 #
-
Šī probza nerisinās arī iekš ASV un Francijas, piemēram. Un nebūt ne nieka 20 gadu.
- Atbildēt
- 24.2.10 16:37 #
-
Te nav runa par pilnīgu atrisinājumu bet drīzāk par pelēkā un melnā sektora īpatsvaru.
- Atbildēt
- 24.2.10 16:55 #
-
Te jau atkal vecais stāsts par to, cik tad ir "normāls" pelēkās ekonomikas īpatsvars. Pie tam, tas ir ļoti grūti salīdzināms parametrs, ja valstīs atšķiras nodokļu politika.
- Atbildēt
- 24.2.10 16:58 #
-
Gan jau ka kaut kur māk to vismaz nomērīt ar 50% precizitāti. Un tad var spriest, cik ir normāli.
- Atbildēt
- 24.2.10 17:10 #
-
Nu, ja ar 50% precizitāti, tad iespējamā kļūda sanāk šāda -
Lielbritānijai 10% +/-5, iespējams 15%
Latvijai 39%+/-19,5, iespējams 19,5%
;))
Cipari no šejienes - Atbildēt
- 24.2.10 17:19 #
-
ASV pelēkie ienākumi visdrīzāk būs nelegālam imigrantam, kas restorānā par minimālo algu mazgā traukus, vai auklītei nekā inženierim vai vidējā līmeņa vadītājam. Latvijā drīzāk būs otrādi, jo tie, kas strādā visādās mazapmaksātās vietās – veikalos, pastā, par sētnieku, parasti visu algu saņem legāli. Nelegālo algu saņem jau cilvēki ar drusku lielākiem ienākumiem.
Bet vienalga soda samērošana ar oficiālo algu būtu laba lieta. Ja tiesā noskaidros, ka cilvēks ar Bentley saņem tikai minimālo algu, prokuram vismaz būs zināms, kuru firmu vajadzētu izkratīt par aplokšņu algām. - Atbildēt