- 2010.01.17, 12:22
- Kā kļūt par pašnodarbināto:
Austrijā * Beļģijā * Bulgārijā * Kiprā * Čehijā * Dānijā * Igaunijā * Somijā * Francijā * Vācijā * Grieķijā * Ungārijā * Islandē * Īrijā * Itālijā * Latvijā * Lietuvā * Luksemburgā * Maltā * Nīderlandē * Norvēģijā * Polijā * Portugālē * Rumānijā * Slovākijā * Slovēnijā * Spānijā * Zviedrijā * Šveicē * Anglijā (UK)
Latvijas teksts sākas šādi:
"If you are planning to provide personal services (for example as a hairdresser, doctor or photographer) as a self-employed person, you must obtain permission from your local authority to do so."
("Ja Jūs plānojat nodarboties ar individuālo pakalpojumu sniegšanu (piemēram, friziera, ārsta vai fotogrāfa pakalpojumi), kā pašnodarbināta persona, tad Jums vietējā pašvaldībā ir jāsaņem atļauja nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu.") ...
Iespējams, Latvijā mēs esam paši gudrākie, un tas, ka pašvaldība lemj kādu uzņēmējdarbību viņai NEVAJAG*, ir visaugstākā tiešās demokrātijas forma... Nevienai citai valstij informācija pašnodarbinātajiem** nesākas*** ar teikumu - lai uzsāktu saimniecisko darbību, vispirms ir vajadzīga ATĻAUJA****.
***
Personīgi es secinu, ka attiecībā uz pašnodarbinātajiem (individuālā darba veicējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, u.c.) Latvija ir visdebīlākā un policejiskākā valsts visā Eiropas Savienībā. Kāpēc tādi esam, verga dvēseles?
(Taisnības labad teikšu, Ungārijai teksts ir tāds policejisks (līdzīgi arī Rumānijai un daļēji Portugālei), arī Vācijai un Austrijai ļoti sausi un nav pretimnākoši - rodas iespaids ka tevi neviens negaida; bet salīdzini kā raksta Anglija vai Francija - tur uzreiz ir saraksts ar iestādēm un asociācijām kas palīdzēs katram uzsākt uzņēmējdarbību, un skaidri pasaka, ka būs atbalsts un konsultācijas.)
________
* Ar varu piespiest kādu uzsākt uzņēmējdarbību tu nevari, bet aizliegt strādāt gan sanāk lieliski. Daram ko varam.
** Nav īsti skaidrs vai arī citās valstīs pašnodarbinātie atbild ar visu mantu - tas ir, ja tevi kautkāda strīda dēļ iesūdz tiesā (civillieta), vai pastāv varbūtība, ka tev attiesā gan dzīvokli, gan visu iedzīvi. Es, kā programmētājs, ļoti baidītos Latvijā piedāvāt pakalpojumus kā pašnodarbinātais - ja nu firma, kurai es izstrādāju kautkādu programmatūru, izdomā ka dēļ programmas kļūdas viņiem ir radušies miljonus lieli zaudējumi, un iesūdz mani, lai piedzītu pilnu summu? (Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.")
*** Es zinu ka "šobrīd" kautkas tiek "mainīts", ka "tiek gatavots" citāds likums, ka kautkādas viskretīniskākās normas ir kautkad tikušas atceltas, utt, un EURES nav aktuālākā informācija. Bet fakts ir tāds, ka šādā sistēmā ir dzīvots 20 gadus, un tas iedzīvotāju domāšanas veidam uzliek noteiktu zīmogu.
**** Atšķirība starp [obligātu] reģistrāciju (vai deklarēšanu), un atļaujas lūgšanu ir milzīga. Reģistrējoties tu tikai sniedz informāciju un institūcijai nav nekādu tiesību tev kautko aizliegt vai atteikt. Viņi drīkst tikai pieņemt reģistrāciju un izsniegt tev numuru. Tu esi saimnieks, un iestāde pilda tikai tehnisku servisu. Savukārt, nosakot kārtību, ka tev ir jāsaņem "atļauja", situācija ir pretēja - saimnieki ir iestāde, un tu esi tikai kalps. Kam gribas būt par kalpu, ar lūguma papīrīti zobos uz ceļiem pie vietējiem kundziņiem rāpot pēc dispenses? Kur šī pirmā lūgšana tikai ieskandina sekojošo darbu kārtību - rāpot un lūgties?
Turpinam brīnīties, kāpēc Latvijā iedzīvotāji negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību [kā pašnodarbinātie]. - 36 rakstair doma
- 17.1.10 16:29 #
-
lūk viena džeka blogs par praksi Rīgā: http://martins.stals.lv/atbalsts-saimni
eciskai-darbibai/
"Pati reģistrēšanās ir sarežģīta. Lai to izdarītu ir nepieciešama pašvaldības komisijas atļauja, kas Rīgā sanāk reizi divās nedēļās. Līdz ar to pa telefonu parējā laikā komisiju nav iespējams sazvanīt. Turklāt, ja izrādās, ka tev pietrūkst kāds dokuments, tad vari atgriezties atkal pēc divām nedēļām. Arī pats šo dokumentu iegūšanas process ir neloģisks - vienas un tās pašas iestādes ietvaros ir jāstaigā un jāsaņem vairāki dokumenti, kaut gan tas viss nāk no vienas datubāzes. Tas pats futbols notiek arī starp VID un pašvaldību."
-- tu to uzskati par normālu? tā nav rāpošana ar lūguma papīrīti zobos? - Atbildēt
- 17.1.10 17:00 #
-
Es nezinu, man tādas problēmas gluži nav radušās. Piemēram:
"1. Vajag izstrādāt likumdošanu tā, lai tā nebūtu regulāri jāmaina un izdotās reģistrācijas apliecības būtu derīgas vairākus gadus. Rezultātā saimnieciski aktīvām personām būtu jāvelta mazāk laika kārtojot un aktualizējot reģistrācijas dokumentus."
Es reģistrējos kā pašnodarbinātais 2007. gadā; sākumā man bija kaut kāda atļauja (neatceros precīzi nosaukumu), kuru it kā būtu bijis nepieciešams reizi gadā atjaunot, bet no 2008. gada janvāra tā tika nomainīta vienkārši pret nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību bez kāda derīguma termiņa. Pieļauju, ka ir kādi darbības veidi, kur ir atļauja, kas jāatjauno regulāri, bet nu vismaz man tā nav.
Protams, pilnīgi varu piekrist, ka visus šos reģistrācijas procesus ir iespējams padarīt cilvēkiem pieejamākus un saprotamākus, bet, no otras puses, man neliekas, ka pašreizējā sistēma ir tik drausmīga, ka tas ir tas iemesls, kāpēc tūkstošiem cilvēku sēž bez darba. Piemēram, ja reģistrācijas process arī aizņem divas nedēļas, kas par to? Cilvēki bez darba sēž mēnešiem, divas nedēļas vairāk vai mazāk, kas tur daudz. Ja pēkšņi to paātrinātu līdz, teiksim, trijām dienām, ne jau no tā būtu baigais pašnodarbināto skaita pieaugums.
(Šeit es runāju tieši par pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem); piemēram, individuālajiem komersantiem tā padarīšana šķiet diezgan sarežģītāka, bet tur man pašam nav pieredzes) - Atbildēt