artis

Precīzi, bet to var atrisināt arī miermīlīgā ceļā - ar izglītību, soc. inženieriju.

petrovichs

Ar konservatīvo strīdēties nav jēgas: jau pašā sākumā ir jāsaprot, ka tas cilvēks nespēj spriest loģiski, un ka argumenti viņa galvā neiededz ne mazāko dzirksti. Konservatīvais ir stulbs, un ir domāt nespējīgs.

Un, principā, ir zinātniski pierādīts, ka konservatīvajiem domāšanas aparāts vienkārši nedarbojas. Cilvēks vienkārši nespēj adekvāti uztvert informāciju.

artis

Piekrītu, ka konservatīvais ir diezgan smags gadījums, bet viss vēl nav zaudēts. Ļoti daudz var mainīt agrīnās ietekmes - pirmsskolas audzināšana, skolu programmas.

petrovichs

Nu labi, bet ja tas ir nokavēts un konservatīvajam ir pāri 40 gadu vecumam?

artis

Skat. atbildi zemāk.

oblica

Hipnoze, zombēšana, lobotomija... :)

diana

Agrīnās ietekmes laikā cilvēks nav konservatīvs. Par konservatīvo nepiedzimst. Tas ir cilvēks, kas sākotnēji bijis gatavs pieņemt dažādus viedokļus, tad dzīves laikā bijis spiests tos bieži mainīt, sapratis, ka no šādas viedokļu maiņas tikai haoss un panika vairojas, un izlēmis turpmāk pieturēties pie tā, kas sen zināms un pazīstams. Lai gan ir daži indivīdi, kas pat jaunībā domā vecišķi, tomēr nosliece uz konservatīvismu rodas līdz ar pieredzes, sevišķi negatīvas, uzkrāšanos. Turklāt tā ir vecumposmu iezīme, ka cilvēks līdz ar gadiem kļūst neelastīgāks. Mūsdienu sabiedrībā 30 gadus veci studenti ir norma, 40 gadus veci studenti ir mērķtiecīgi, uzņēmīgi, "jauneklīgi", bet 50 gadu vecumā norma ir neattīstīties, uz priekšu nevirzīties, pasīvi cīnīties par bijušā (nevis esošā!) saglabāšanu. Tādi Tolstoji, kas 67 gadu vecumā mācās braukt ar velosipēdu, ir absolūts izņēmums - to nosaka jau kopš bērnības cilvēkā ieliktie priekšstati, ka vecs nozīmē vājš, nevarīgs, atkarīgs, slims, muļķis, atpalicis, tizls. Jo vairāk cilvēku paši ar savu piemēru paši savā personiskajā dzīvē pretosies šai ieliktajai gerontoloģijas nolemtībai (tam, ka 40 gados viņi jau būs veci (pāri pusmūžam!!! 40 gados!) un ar katru gadu arvien tālāk iegrims savā komforta zonā, kas ar katru gadu saruks arvien mazāka), tātad, jo vairāk cilvēku vēlēsies apgūt ko jaunu arī pēc 40, 50 un 60 gadiem, un jo aktīvāk dzīvos, jo mazāk konservatīva būs mūsu sabiedrība. Bet tagad iedomājamies sev apkārt esošos pensionārus (kuru ir procentuāli milzīgi daudz) - nu un daudz viņu vidū ir aktīvu, mundru, jauneklīgu, nekonservatīvu cilvēku? Un būs vēl daudz, daudz mazāk. 42,3 procenti strādājošo pensionāru vairs nestrādā, kopš nogrieza naudu. Bet mēs dzīvojam pensionāru sabiedrībā.
Nevis ar pirmsskolu ir jāstrādā, nevis ar skolu programmām! Skolās aug un strādā tie progresīvie! Jāstrādā ar tiem trīsdesmitgadniekiem, kas neko vairs negrib. Ar tiem četrdesmitgadniekiem, kam iespējas kaut vai aiziet izklaidēties ir būtiski ierobežotas. Ar piecdesmitgadniekiem, kas varētu atļauties studēt, bet baidās, ka uz viņiem šķībi skatīsies tie astoņpadsmitgadīgie, kas tikko no skolas sola. Ar sešdesmitgadīgajiem, kuru dzīvē nav pat kustību minimuma! Tie, kam pāri septiņdesmit, tie jau vieš kaut kādas zināmas cerības, jo viņi jau vidējo dzīves ilgumu ir pārsnieguši un var atļauties būt tādi, kādi ir.
Kamēr pensionāri ir valdības galvenais elektorāts, tikmēr arī no valdības puses neko citu kā konservatīvismu gaidīt būtu absurds!

Oi, par garu, par garu no manas puses! Bet vērtīga diskusija no watt puses. Un ierakstot gūglī vārdu "neiesīkstēsim", nav neviena paša teksta, nevienas pašas bildes.

artis

Pieņēmums, ka cilvēki kļūst konservatīvi, jo ir (1) "noguruši no pārmaiņām", vai (2) guvuši rūgtu pieredzi dzīvē" nerod apstiprinājumu politisko pārliecību pētniecībā. Daudz vairāk konservatīvs korelē ar ieaudzinātām ģimenes tradīcijām, zemu izglītības līmeni un ienākumiem. Neapstrīdu, ka arī pieaudzis cilvēks mainās, sevišķi tad, ja viņam ir augsts t.s. "locus of control" un nav izveidojusies "learned helplessness", bet, statistiski runājot, tādu gadījumu ir krietni mazāk.

diana

Nu, es te no vecumposmu psiholoģijas viedokļa spriežu, nevis politiskās statistikas. Neesmu lasījusi šādu pētījumu, kur pētīta konservatīvisma korelācija ar vidi salīdzinājumā ar vecumu. Varbūt arī tā. Vienalga, elementāri apkārt es daudz vairāk redzu konservatīvos starp veciem, nevis jauniem cilvēkiem, neatkarīgi no vides, no kuras viņi nāk.

artis

Par to tu vairāk vari palasīt G. Lakoff gramatā Moral Politics. Praktiski runājot, tas ir jautājums par strict father morality vs. nurturant parent morality. Pietiek nekonservatīvajiem spēkiem piekļūt bērnam agrīnā vecumā, kad to vēl ir iespējams indoktrinēt par labu saprātam, loģikai un argumentiem, un visam vajadzētu būt diezgan labi. Citādi - diezgan liels bezceris.

petrovichs

Vēla stunda, rīt jāceļas, miegs nāk, tāpēc šovakar vairs nestrīdēšos. Bet vispār, strīdos vispirms ir jāvienojas par terminoloģiju, citādi var 100x pa rinķi iet un ne pie kāda rezultāta nenonākt, jo katrs ar vieniem un tiem pašiem vārdiem sapratīs kaut ko citu.
Un man šajā gadījumā ir šaubas par "konservatīvo" definīciju.