- Re: Bet kā???
- 5.1.10 10:40
-
Agrīnās ietekmes laikā cilvēks nav konservatīvs. Par konservatīvo nepiedzimst. Tas ir cilvēks, kas sākotnēji bijis gatavs pieņemt dažādus viedokļus, tad dzīves laikā bijis spiests tos bieži mainīt, sapratis, ka no šādas viedokļu maiņas tikai haoss un panika vairojas, un izlēmis turpmāk pieturēties pie tā, kas sen zināms un pazīstams. Lai gan ir daži indivīdi, kas pat jaunībā domā vecišķi, tomēr nosliece uz konservatīvismu rodas līdz ar pieredzes, sevišķi negatīvas, uzkrāšanos. Turklāt tā ir vecumposmu iezīme, ka cilvēks līdz ar gadiem kļūst neelastīgāks. Mūsdienu sabiedrībā 30 gadus veci studenti ir norma, 40 gadus veci studenti ir mērķtiecīgi, uzņēmīgi, "jauneklīgi", bet 50 gadu vecumā norma ir neattīstīties, uz priekšu nevirzīties, pasīvi cīnīties par bijušā (nevis esošā!) saglabāšanu. Tādi Tolstoji, kas 67 gadu vecumā mācās braukt ar velosipēdu, ir absolūts izņēmums - to nosaka jau kopš bērnības cilvēkā ieliktie priekšstati, ka vecs nozīmē vājš, nevarīgs, atkarīgs, slims, muļķis, atpalicis, tizls. Jo vairāk cilvēku paši ar savu piemēru paši savā personiskajā dzīvē pretosies šai ieliktajai gerontoloģijas nolemtībai (tam, ka 40 gados viņi jau būs veci (pāri pusmūžam!!! 40 gados!) un ar katru gadu arvien tālāk iegrims savā komforta zonā, kas ar katru gadu saruks arvien mazāka), tātad, jo vairāk cilvēku vēlēsies apgūt ko jaunu arī pēc 40, 50 un 60 gadiem, un jo aktīvāk dzīvos, jo mazāk konservatīva būs mūsu sabiedrība. Bet tagad iedomājamies sev apkārt esošos pensionārus (kuru ir procentuāli milzīgi daudz) - nu un daudz viņu vidū ir aktīvu, mundru, jauneklīgu, nekonservatīvu cilvēku? Un būs vēl daudz, daudz mazāk. 42,3 procenti strādājošo pensionāru vairs nestrādā, kopš nogrieza naudu. Bet mēs dzīvojam pensionāru sabiedrībā.
Nevis ar pirmsskolu ir jāstrādā, nevis ar skolu programmām! Skolās aug un strādā tie progresīvie! Jāstrādā ar tiem trīsdesmitgadniekiem, kas neko vairs negrib. Ar tiem četrdesmitgadniekiem, kam iespējas kaut vai aiziet izklaidēties ir būtiski ierobežotas. Ar piecdesmitgadniekiem, kas varētu atļauties studēt, bet baidās, ka uz viņiem šķībi skatīsies tie astoņpadsmitgadīgie, kas tikko no skolas sola. Ar sešdesmitgadīgajiem, kuru dzīvē nav pat kustību minimuma! Tie, kam pāri septiņdesmit, tie jau vieš kaut kādas zināmas cerības, jo viņi jau vidējo dzīves ilgumu ir pārsnieguši un var atļauties būt tādi, kādi ir.
Kamēr pensionāri ir valdības galvenais elektorāts, tikmēr arī no valdības puses neko citu kā konservatīvismu gaidīt būtu absurds!
Oi, par garu, par garu no manas puses! Bet vērtīga diskusija no watt puses. Un ierakstot gūglī vārdu "neiesīkstēsim", nav neviena paša teksta, nevienas pašas bildes.