ritvars

Deflācija = naudas vērtības celšanās.
Devalvācija = valsts noteikta valūtas kursa pazemināšana.
Naudas daudzuma apritē samazināšanās = termina nav.
Naudas vērtības krišanās = inflācija.

watt

Naudas daudzuma apritē samazināšanās ir tas iemesls, kas deflāciju sāk. (Par to gan dažādas ekonomikas skolas strīdas, bet manuprāt tā saikne ir acīmredzama.)

Nezinu, kādas motivācijas vadīts tu izvēlies devalvācijas visšaurāko definīciju, ja ir skaidrs, ka to dara drukājot naudu, un kursa korekcija ir tikai sekas.

ritvars

Naudas daudzums apritē (NDA) ir tikai viens no deflācijas/inflācijas faktoriem. Otra ir preču un pakalpojumu daudzums (PPD). Inflācija ir tad, kad attiecība NDA/PPD palielinās, un deflācija tad, kad tā samazinās.
Naudas drukāšana palielina NDA/PPD attiecību, tātad izraisa inflāciju. Devalvācija, kā jau valsts lēmums, ir pilnīgi patvaļīga.

watt

gadījumā kad ir bezdarbs, PPD samazinās pats no sevis, kā NDA samazināšanās sekas. cilvēkiem nav naudas, nav kam pirkt preces, uzņēmumi atlaiž darbiniekus. izlasi pielinkoto rakstu.

kad ir liels bezdarbs, PPD ir samazinājies, ir nepieciešams to iekurbulēt - viens veids ir drukājot naudu, lai stimulētu nodarbinātību (ar noteikumu, ka nodarbinātībai ir jābūt strukturāli pamatotai, nevis kārtējam burbulim).
katrā ziņā naudas drukāšanai būs vēl papildus blakusefekti, kā iedzīvotāju latu uzkrājumu iznīcināšana (wipe out), kas arī stimulēs patēriņu (visi skries tērēt, vai pārvērst drošākā glabāšanas formā - zelts/eiro/zeme ).

Latvijas bankai ir 15% koridors pa kuru var devalvēt. Devalvējot pa 0.5% mēnesī, tas process varētu ilgt 2.5 gadus.

kaitnieks

Tās ir definīcijas, ko vismaz kādreiz mācīja vidusskolā. Es pieņemu, ka ritvars savas ekonomikas zināšanas guvis tieši tur. Man arī viņas liekas šauras un neizteiksmīgas, bez iekļauta paskaidrojuma par reālajiem procesiem, kas notiek pie deflācijas, piemēram.

watt

bez tam, inflācija vispirms ir cenu celšanās, jo piemēram, Latvijā bija inflācija, bet no 2005 gada lata vērtība pret eiro nemainījās (un sekojoši, lata pirktspēja Eiropā bija nemainīga).

ritvars

Inflācija nav cenu celšanās. Cenas ceļas, piemēram, ja samazinās mantas piedāvājums vai palielinās pieprasījums pēc tās.

watt

es nez kur tu tādas lietas izmācījies, bet šis skatījums ir šaurs un demagoģisks. cenas ceļas arī tad, ja palielinās naudas pieejamība, naudas daudzums apritē. uzņēmēji draudzīgi ņem un paceļ cenas.

paskaties, kas notika pēc eiro ieviešanas Vācijā, Francijā. visi veikali draudzīgi izdomāja pacelt cenas. http://econpapers.repec.org/paper/fridqewps/wp0005.htm

teorija ir ļoti jauki, bet ja modelis neatbilst realitātei, nākas no modeļa atvadīties.

ritvars

Inflācija nav cenu celšanās, inflācija (naudas vērtības krišanās) ir viens no faktoriem, kas tās ietekmē.

watt

inflācija ir vispirms cenu celšanās, un naudas vērtības krišanās kā izvedums, pēc tam.

wikipedia: In economics, inflation is a rise in the general level of prices of goods and services in an economy over a period of time.[1] When the price level rises, each unit of currency buys fewer goods and services; consequently, inflation is also an erosion in the purchasing power of money

investorglossary: Inflation is a broad increase in prices. In practical terms, inflation means goods and services are being valued as more desirable than money.

economicshelp: Inflation means a sustained increase in the aggregate or general price level in an economy.

economics.about: Definition: Inflation is an increase in the price of a basket of goods and services that is representative of the economy as a whole.

Manīju arī dažas definīcijas kas definē inflāciju kā vnk naudas daudzuma palielināšanos (money supply). Bet kā ar šādu inflācijas definīciju izskaidrot to cenu celšanās procesu, kas notika Latvijā no 2005 gada? Kā izskaidrot patēriņa cenu celšanās fenomenu daudzās valstīs, pārejot uz eiro?

Naudas daudzuma palielināšanās gandrīz vienmēr nozīmē inflāciju, bet inflācija ne vienmēr nozīmē tikai naudas daudzuma palielināšanos. Cenas var celties arī citu iemeslu dēļ.

watt

t.i., inflāciju var radīt arī tikai "inflācijas gaidas". ekonomikai ir jāņem vērā arī sociālie faktori.