- "lats mūžam stabils"
- 2009.07.13, 19:09
- Kad runājam par ekonomikas teoriju, par ko parasti iedomājamies? Adam Smith, John Maynard Keynes, un jaunākajos laikos... Milton Friedman, varbūt.
Kad šie vīri ir dzīvojuši un strādājuši? Uz kāda monetārās sistēmas izpratnes pamata ir balstīta ekonomikas teorija šodien?
Smith: 1723 – 1790
Keynes: 1883 – 1946
Friedman: 1912 – 2006
Kad nauda bija segta ar zeltu un kad tā pārstāja būt segta (un kļuva par papīrīšiem, fiat currency)?
Kāpēc naudas vienību sauc par "dolāru"? Tāpēc ka Dollar1 tika definēts kā noteikts sudraba daudzums: Spāņu Dolārs bija 24.057 grami tīra sudraba. Bet 1792 gadā ASV Dolārs tika ar likumu definēts kā 27.0 grami tīra sudraba, bet attiecībā uz zeltu kā naudas vienību definēja Ērgli (Eagle) kā 17.0 gramus tīra zelta, un pieteica ka viens Ērglis ir 10 Dolārus vērts.
Šī standartizācija notika, tātad, 1792 gadā, divus gadus pēc Adam Smith nāves. Nu re, var secināt, ka pie dzīves vīrs ekonomiku skatīja tikai kā zelta plūsmu turp un šurp.
Savukārt, Keynes, sanāk, piedzīvoja ASV zelta konfiskāciju 1933. gadā, kad viņam pašam bija 50 gadi - Keinsa magnum opus "General Theory of Employment, Interest and Money" tika publicēts 1936. Nedomāju, ka viņš to pa 3 gadiem uzcirta, pie tam saprotot, ka dolārs nebūs "mūžam stabils".
Pirms zelta konfiskācijas, trojas unce zelta maksāja $20.67. Pēc konfiskācijas, dolārs tika devalvēts, unce zelta jau maksāja $35. Bet formāli, dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Līdz pat 1971. gadam, kad zelta lodziņš tika aizvērts pavisam: ASV atteicās segt savus piedrukātos dolārus ar zeltu. Un zelta cenas aizgāja brīvā tirgus peldējumā, bet dolāru drukāšanas mašīna sāka jautri griezties - šobrīd zelta unces cena snaikstās ap $1000 atzīmi.
Miltons Friedmans ir 30 gadus jaunāks par Keinsu, bet var teikt, ka arī piedzima un uzauga vidē, kad ASV dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Noteikti arī viņa vispārīgā izpratne par ekonomiku bija balstīta uz naudas vienību, ko nevarētu pohujā sadrukāt un pēc tam devalvēt.
Bet mēs dzīvojam tādā realitātē, ka naudas vienības vērtību neviens tev ilgtermiņā nevar garantēt.
Krāji tu, piemēram, pensiju valsts kontā, un aprēķināja VSAA tev 300 latus. Un tos 300 latus tev maksās un maksās līdz nāvei, bet pirktspēju papīrīšiem gan neviens negarantē. Varbūt apžēlosies, noindeksēs, bet varbūt arī nē.
Krāji tu naudiņu sev vecumdienām 30 gadus - un tad pēkšņi bums, devalvācija. Un par sakrāto naudu vairs pat zārkam nesanāk.
Krievijas rubļa vēsture ir vēl daiļrunīgāka.
____
1 16. gadsimtā kala sudraba "tālerus", un šīs monētas tika kaltas līdz pat 1872. Bet "guldeņiem" vēsture sākas 1486. gadā. - 11 rakstair doma
- 14.7.09 09:06 #
-
eh, ko nu tur ar to zeltu. būtu labāk ar sievietēm valūtu seguši.
bet tam jau ar nav liela jēga, jo beigās mēs tāpat visi nomirsim.. - Atbildēt
- 14.7.09 10:49 #
-
vot kad mirsi kā pensionārs, tad parunāsim. runāt par abstraktu "miršanu" ir viegli, a vot ilgi un mokoši mirt...
- Atbildēt
- 14.7.09 10:52 #
-
nabadzīgs pensionārs nemirst ilgi. ilgi mirst turīgie, kuriem ir par ko zāles nopirkt un pavilkt mūžu garumā. nabadzīgiem problēma ir normāli paēst. bet arī tur atbilde ir vienkārša - vajag mācēt bērnus audzināt, tad ir kas palīdz..
- Atbildēt