- "lats mūžam stabils"
- 2009.07.13, 19:09
- Kad runājam par ekonomikas teoriju, par ko parasti iedomājamies? Adam Smith, John Maynard Keynes, un jaunākajos laikos... Milton Friedman, varbūt.
Kad šie vīri ir dzīvojuši un strādājuši? Uz kāda monetārās sistēmas izpratnes pamata ir balstīta ekonomikas teorija šodien?
Smith: 1723 – 1790
Keynes: 1883 – 1946
Friedman: 1912 – 2006
Kad nauda bija segta ar zeltu un kad tā pārstāja būt segta (un kļuva par papīrīšiem, fiat currency)?
Kāpēc naudas vienību sauc par "dolāru"? Tāpēc ka Dollar1 tika definēts kā noteikts sudraba daudzums: Spāņu Dolārs bija 24.057 grami tīra sudraba. Bet 1792 gadā ASV Dolārs tika ar likumu definēts kā 27.0 grami tīra sudraba, bet attiecībā uz zeltu kā naudas vienību definēja Ērgli (Eagle) kā 17.0 gramus tīra zelta, un pieteica ka viens Ērglis ir 10 Dolārus vērts.
Šī standartizācija notika, tātad, 1792 gadā, divus gadus pēc Adam Smith nāves. Nu re, var secināt, ka pie dzīves vīrs ekonomiku skatīja tikai kā zelta plūsmu turp un šurp.
Savukārt, Keynes, sanāk, piedzīvoja ASV zelta konfiskāciju 1933. gadā, kad viņam pašam bija 50 gadi - Keinsa magnum opus "General Theory of Employment, Interest and Money" tika publicēts 1936. Nedomāju, ka viņš to pa 3 gadiem uzcirta, pie tam saprotot, ka dolārs nebūs "mūžam stabils".
Pirms zelta konfiskācijas, trojas unce zelta maksāja $20.67. Pēc konfiskācijas, dolārs tika devalvēts, unce zelta jau maksāja $35. Bet formāli, dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Līdz pat 1971. gadam, kad zelta lodziņš tika aizvērts pavisam: ASV atteicās segt savus piedrukātos dolārus ar zeltu. Un zelta cenas aizgāja brīvā tirgus peldējumā, bet dolāru drukāšanas mašīna sāka jautri griezties - šobrīd zelta unces cena snaikstās ap $1000 atzīmi.
Miltons Friedmans ir 30 gadus jaunāks par Keinsu, bet var teikt, ka arī piedzima un uzauga vidē, kad ASV dolārs joprojām bija segts ar zeltu. Noteikti arī viņa vispārīgā izpratne par ekonomiku bija balstīta uz naudas vienību, ko nevarētu pohujā sadrukāt un pēc tam devalvēt.
Bet mēs dzīvojam tādā realitātē, ka naudas vienības vērtību neviens tev ilgtermiņā nevar garantēt.
Krāji tu, piemēram, pensiju valsts kontā, un aprēķināja VSAA tev 300 latus. Un tos 300 latus tev maksās un maksās līdz nāvei, bet pirktspēju papīrīšiem gan neviens negarantē. Varbūt apžēlosies, noindeksēs, bet varbūt arī nē.
Krāji tu naudiņu sev vecumdienām 30 gadus - un tad pēkšņi bums, devalvācija. Un par sakrāto naudu vairs pat zārkam nesanāk.
Krievijas rubļa vēsture ir vēl daiļrunīgāka.
____
1 16. gadsimtā kala sudraba "tālerus", un šīs monētas tika kaltas līdz pat 1872. Bet "guldeņiem" vēsture sākas 1486. gadā. - 11 rakstair doma
- 14.7.09 01:57 #
-
pirms unificeta $ ievioešanas katra banka izlaida savu naudaszīmes,ja nemaldos,bija periods,kad tas netika vsp segtas ar zeltu,kkad pašos ASV pirmsakumos ( pec teorijas nauda ,jau ir vertibas etalons nevis vertiba pati par sevi,ja ņemam vērā Marksa kunga pratojumus) ,pec sazverestibas teorijas zelta segumu izdomaja 1 nacionālas bankas židi,jo zeltu vispasaules apmerā kontoleja šamējie.
un jega maksat nodokļus cerība saņemt pensiju na vjegas ,manā skatijumā,3 aspektu delj
1) ta ka socnodoklja nauda tiek maksata pasreizejiem pensionarim nevis uzkrata,
nemot vera valsts demografisko stavokli,perspektiva var nebut pelnitaju manai pensijai
2)nav garantija,ka valstij neaptrukstas naudas kartejas banku parnemsanas delj
3)tEVIS JAU PIEMINETĀ DEVALVĀCIJA - Atbildēt
