indulgence

Man aizdomas, ka savi 90% vienkārši nemāk strādāt produktīvi.

watt

bet viņiem arī nebūs iespējas iemācīties

sirdna

paskaidrosi sīkāk savas aizdomas?

manas personīgās aizdomas ir tādas, ka viens cilvēks nevar strādāt produktīvi, jo produktīvai ir jābūt videi, kurā viņš darbojas, savādāk viņa personīgās produktivitātes celšana ir vai nu neiespējama vai bezjēdzīga, vai abi divi.

watt

o. tas ir ļoti trāpīgi.

arc

kāpēc tu uzskati, ka "Vienīgā iespēja ir liekt muguru algotā darbā"? uztaisi savu uzņēmumu un strādā tur produktīvi.

watt

nu tur jau tā mana doma. ka tas nav iespējams.

j_puce

Kāpēc?

watt

tāpēc ka jābūt nenormālai peļņai lai tevi nodokļi nenožmiegtu jau pirms kautkas ir sācis rasties. un kad ir radies, lai nenožmiegtu ierēdņi.

un arī ja iedzīvotāju pirktspēja ir tik sūdīga, ar kādu uzņēmējdarbību te nodarboties?

j_puce

1. Samazini izmaksas, kas ir ar nodokļiem apliekamas.
2. Mazas fiksētas izmaksas - tas ir risinājums, kuru Latvijā uzņēmēju vairākums nesaprot.
3. Izvairies no sfērām, kur pastiprināts regulējums (pārtikas aprite, medikamenti, akcizētās preces utt.).
4. Pārdod to, ko pērk arī mazturīgais.

j_puce

Bet kopumā piekrītu, ka arī nesaprotu, kā vēl Latvijā kāds nodarbojas ar uzņēmējdarbību... Bet katru gadu tomēr top jauni desmiti tūkstoši uzņēmumu! Tātad citi nav tik bezcerīgi pesimisti.

watt

nu, tagad principā uzņēmējdarbību var sākt ar diezgan maziem ieguldījumiem, un šeptēties. arī nodoklis varbūt ir 15% no peļņas, ja māk pareizi naudu izņemt sevis uzturēšanai. varbūt pat var dzīvot.

te ir 2 apsvērumi:
1) 9 "startup" uzņēmēji no 10 izgāžas. tas ir, success ratio ir 1/10.
2) ja pieņemtu ka jāiegulda 100'000 $ lai sāktu savu biznesu, un payoff ir miljons, tad sanāk, ka tas kas vinnē, vnk paņem banku no tiem 9 pārējiem.
3) kas es biju savu SIA uzbliezis, man radās tāda sajūta ka tie uzņēmēji ar ko nācās darījumu pārrunas veikt, viņi meklē kā mani apslaukt, nevis kā kopīgi pelnīt. Iespējams, Latvijas biznesa īpatnības - visa darījumu scēna ir B2B orientēta, un cenšoties no otra paņemt vairāk, neskatoties vai otram vispār iet no rokas vai nē. viņa bankrots = mans vinnests, reāli zero-sum tirgus.
4) tagad nevaru atrast avotu, bet bija doma ka uzņēmēji nav tie gudrākie cilvēki - precīzāk, stulbam jābūt lai uzņemtos to risku, sākt savu biznesu. īsteni gudrs cilvēks "izdomātu kā nopelnīt" arī bez riska - piemēram, iet strādāt par lielu atalgojumu jau veiksmīgā uzņēmumā, nevis sākt savu.

watt

avots (4) ir vai nu Philip Greenspun, vai Paul Graham.