- 2008.11.23, 11:27
- Krimināllikuma 194.1 pantu būtu viegli labot, ja tajā veiktu nelielu izmaiņu:
(1) Par valsts amatpersonas apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, [...]
(2) Par valsts amatpersonas tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa, [...] vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij
[...]
194.1 panta šobrīd spēkā esošā redakcija, pēc manām domām, ir klaji pretrunā ar Latvijas Satversmi, un esmu pārliecināts, ka tas ātrāk vai vēlāk tiks atcelts Satversmes tiesā. (Nu, varbūt runājot 10-20 gadu perspektīvā, kad Latvijas izpratne par vārda brīvību kaut par kripatiņu būs pieaugusi.)
Šis krimināllikuma pants nekādā gadījumā nedrīkst vērsties pret privātpersonām (iedzīvotājiem). Bet varbūt tas varētu ar visu stingrību vērsties pret valsts amatpersonām un ierēdņiem (pret jebkuru ievēlētu politiķi, valsts darbiniekiem vadošos amatos, kā arī visādiem partijas biedriem, kas ielikti prestižā amatā (pie treknās siles visādās padomēs, utt)), un arī Latvijas Bankas amatpersonām.
Pēc panta atbilstošas izmaiņas, DP nāktos gribot negribot saprast, ka ir atbilstoši jāvērtē valsts amatpersonu kaitnieciski izteikumi. Un ka atsevišķi jānošķir privātpersonas izteikumi, tai realizējot savas Satversmes garantētās tiesības.
Piemēram, Rimšēviča paziņojumiem būtu lielāks svars, jo būtu saprotams - viņš runā patiesību, bet pretējā gadījumā aiz muguras rēgojas skaidra perspektīva stāties tiesas priekšā. (T.i., es izsaku cerību ka amatpersonu melošanas gadījumi kļūtu retāki. Cerēt, ka kāds no "lielajiem" kādreiz stāsies tiesas priekšā šobrīd būtu naivi.)
***
Ja paskatās plašāk, tieši tāda Bērziņa izrunāšanās ir tas, kas tautā sagatavo augsni visādu baumu nekritiskai vērtēšanai. Paskatoties vēsturē, atceramies [ministru prezidenta] Māra Gaiļa vai E. Repšes izteikumus (par Bankas Baltija "stabilitāti" - tieši pirms kraha), kas vēlāk rada iespaidu, ka valsts amatpersonas var nesodīti melot kad vien viņiem ir izdevīgi. Vai arī nesenāk, [ministru prezidenta] A. Kalvīša izteikumi, ka "baumas par lata devalvāciju tika izplatītas organizēti" - lai gan beigu beigās noskaidrojas, ka īstenībā Saulaines sovhoztehnikuma absolventu salidojumā klasesbiedri pie glāzītes apsprieduši - "būs būs nebūs nebūs", un tas nezkādā veidā Kalvītim (Riekstiņam/Pjatkinam/Ustubam) nonācis ausīs.
Kalvīša paziņojumi, protams, nav nekāda "apzināti nepatiesu datu izplatīšana", bet diezgan banāls gadījums, kad pamuļķa valsts amatpersona palaiž muti, un pēc tam apdiršas. Starp citu, faktiskais Kalvīša paša palaisto baumu rezultāts bija tāds, ka ārzemju bankas paņēma latu kredītus (Ls ~100 miljonus), lai fiksi nospēlētu pret latu. Latvijas Banka pacēla latu kredītu procentu likmes (RIGIBOR), un varbūt pat nedaudz nopelnīja.
Stāsta kopsavilkumā redzam kāpēc Drošības policijai slepenība ir tik patīkami tuva, un kāpēc negribas atklāt reālos izmeklēšanas rezultātus: realitāte ir tik smieklīga, ka nostāda valsts amatpersonas par apaļiem muļķiem, un pašu DP okšķeru darbošanos - par bezpalīdzīgu, bezmērķīgu darbības imitāciju "kalpojot valstij". - 7 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
