- 2008.08.08, 15:46
- "Kādus vairākus gadus pēc pirmā pasaules kara naudas reformas rezultātā tika uzorganizēta naudas vienība pengő. Tā tika ieviesta, lai aizvietotu ungāru kronu (koronu?), kura, savukārt, aizvietoja iepriekš pastāvējušo Austrumungārijas kronu. Kurss bija interesants - 12 500 koronas par vienu pengő. [...]
"Gāja gadi, gāja kari, zemi mīdīja zābaki un kārpurķēdes. Karš beidzās un 1946. gadā nolēma, ka vajadzētu tā kā atgriezties pie pašu naudas. Hiperinflācija, zinieties. Sagrauta ekonomika, saprotieties. Radās forints. Un te nu es nonāku pie tā, kas mani nogalināja. Kā jums šķiet, cik tieši bija maiņas kurss? Cik vecās naudiņas bija jāsagrabina, lai iegūtu savā īpašumā vienu spožu forintu?
400 000 000 000 000 000 000 000 000 000.
"Izrunājās kā četri simti oktiljonu. Principā, nebija jau tik traki. Pa starpai tika ieviests papīrīts ar nekodēto nosaukumu adópengő. Apmaiņas brīdī viens forints bija apmaināms pret diviem simtiem miljonu adópengő. To ieviesa uz pusgadu un tā bija virtuāla naudiņa. Tā vērtība nebija piesaistīta pengő.
"Papētot tālāk, izskatās, ka lielā depresija starp abiem pasaules kariem liek Zimbabves hiperinflācijai ar saviem nieka deviņiem miljoniem procentu izskatīties pēc kabatas sunīša čuriņas.
"Par jauku ilustrāciju visam šim pasākumam kalpo fakts, ka 1946. gada augustā, kad tika ieviests forints, visu apritē esošo pengő summārā vērtība bija līdzvērtīga vienai tūkstošdaļai no ASV dolāra centa. Procentuāli tas izskatījās tā, ka augstākā inflācija Ungārijā bija 4,19×1016%. Tas nozīmē, ka cenas dubultojas katrās 15 stundās. Pilnīgi bezjēdzīgi cipari, manuprāt."
(no laacz) - 7 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
