- 2008.03.22, 16:53
- Kad mēs universitātē mācījāmies ekonomiku, pasniedzēja visu laiku runāja elastīgu un neelastīgu pieprasījumu, un par visādiem reklāmas pasākumiem, kas ļauj palielināt pieprasījumu. Un bieži vien tika minēts mistisks cenas līmenis, kad preces cenu samazinot, pieprasījums pieaug nevis lineāri, bet daudz vairāk nekā varētu prognozēt ar regresijas metodēm. Tas īsti nesakrīt ar klasiskajām "supply and demand" līknēm.
Protams, tagad dzīvē redzot inflācijas mehānismu, es saprotu ka tās runas par mistiskā cenas līmeņa, kad palielinās pārdoto preču daudzums un sekojoši aug uzņēmuma peļņa, tāds fufelis vien bija: jo īstenībā jau tiek meklēts tas pārliekuma punkts, kad cenai pieaugot, pieprasījums pēc preces dramatiski samazinās (var teikt, notiek demand destruction) - jo vidusslānis vairs preci nevar atļauties.
Varam par piemēru paņemt pienu: ja piena cena kļūst pārāk liela, strādājošie un vidusslānis to pārstāj pirkt. Pieprasījums pēc piena, litra cenai pieaugot, vienu laiku krītas lēzeni (cik nu kuram piens garšo, cik nu kuram alga liela) - tieši kā gramatās zīmē, bet tad vienā punktā salūzt - jo iziet ārpus vidusslāņa/strādājošo pirktspējas, un visi draudzīgi nolemj vairs pienu nepirkt; bet aiz vidusslāņa ir tikai bagātnieki, un to ir salīdzinoši ļoti maz.
Būtu jābūt novērojamam interesantam efektam, ka pārdodot pienu "par akcijas cenām" (piemēram, Ls 0.45) to ļoti ātri izpērk pensionāri un maznodrošinātie iedzīvotāji, bet pārdodot par ierastajiem Ls 0.70 piens paliek stāvēt plauktā - jo par šādu cenu neviens vairs nevar atļauties.
Veikals varētu rēķināt, ka pie cenas Ls 0.45 par litru, pieprasījums ir 30'000 litri dienā, bet par cenu Ls 0.70 litrā - pieprasījums būtu 50 litri dienā (piemēram).
Un tas arī ir veikalnieku uzdevums inflācijas (vai inflācijas gaidu) apstākļos - atrast visām cenām šo lūzuma punktu. Noskaidrot cenu līmeni, kad pieprasījums salūzt, un turēt preces cenu vienu santīmu zem lūzuma punkta. - 20 rakstair doma
- 22.3.08 19:17 #
-
Nav tāda lūzuma punkta, viss ir tieši tā, kā līknēs zīmē. Esmu pieradis pienu patērēt un nedomāju, ka patērēšu būtiski mazāk arī tad, ja piena cena trīskāršosies. Tagad pērku 5l piena + 3l kefīra nedēļā (sev un sievai); ja piens maksātu, teiksim, Ls 1,8 litrā, droši vien pirktu 4l piena + 2l kefīra nedēļā (puse no tā 5. litra tāpat parasti saskābst). Tās ir pirmās nepieciešamības preces, kur cenas vēl var augt.
Toties ievēroju, ka mazāk pērku borjomi. 0.88 Ls man tam produktam vienkārši šķiet par dārgu. Zinu, ka benzīns dārgāks, bet ne tik ļoti, lai tik īsā laikā cena uzlektu par 33%. Tātad - nepērku nevis tādēļ, ka nevarētu atļauties, bet tādēļ, ka kaitina. - Atbildēt
- 23.3.08 22:21 #
-
Viena lieta, ka Latvijā ir monopols/aizliegta vienošanās mazumtirdzniecības sektorā, tam es pilnīgi piekrītu.
Cita - pieprasījuma raksturiezīmes. Nu nav tāda maģiskā punkta, kad pēkšņi vispār pārstās patērēt pienu. Ir normāla līkne, kur, protams, zināmā segmentā jau salīdzinoši nelielas cenu izmaiņas izraisa ievērojami lielāku patēriņa reakciju.
Vācijā ir lētāks arī apģērbs, elektronika, sakari, mājokļi (ja salīdzina līdzīgas kvalitātes un kategorijas dzīvokļus). Mazais tirgus un Krievijas tuvums dara savu. Neredzu iemeslu, kādēļ tuvākajā laikā tas varētu mainīties. Vari justies piečakarēts, bet tas tāpat neko nemaina. - Atbildēt