- 2008.03.14, 10:53
- Sāku vakar lasīt to "Mūsu vēsture - 1985—2005" grāmatu - cepuri nost. Ir tas kas vajadzīgs.
Šo grāmatu vajadzētu skolās izdalīt par mācību līdzekli. Paņem dzīvā valoda - tas īpaši pamanāms vietās, kur tiek citētas kautkādas politiķu demagoģijas - kontrasts starp autoru dzīvo, spraigo valodu un politikāņu stīvajām, oficiozām frāzēm ir visai pārliecinošs.
Bet par lietu. Grāmata atgādināja, ka Inta Fogele, kas savulaik dzērumā cilvēku sabrauca ar auto (nogalināja), arī tika notiesāta ar nosacītu sodu (t.i., palaista brīvībā.) Rodas sajūta, ka dzērājšoferu-slepkavu tiesāšana ir savdabīgs "inside joke" Latvijas tiesu sistēmā. - 61 rakstair doma
- 14.3.08 15:00 #
-
tie narkomāni kas apdraud sabiedrību ir mīts.
ja salīdzini kaut vai ar statistiku par šoferiem uz ielām, kas sabrauc cilvēkus.
vai arī ar dzērājiem ģimenēs, kas nogalina tuviniekus.
narkotikas - zāle un hash,mdma(xtc),lsd,opijs,antidepresanti - cilvēkā agresiju neatmodina. alkohols savukārt cilvēku padara par zvēru (nu ne visus, bet tos par kuriem kriminālhronika ziņo).
sēnes(psilocibīns),meskalīns - nu tur viss kas, no cilvēka atkarīgs - slideni tā.
amfiks,meth,bzp(amfika analogs),pcp,koka,kreks - izvelk no cilvēka vissliktāko.
par heroīnu - nu tur ar atkarību/lomku viss ir pateikts. - Atbildēt
- 14.3.08 15:06 #
-
principaa visas narkotikas ir droshas, iznjemot taas kuras ljoti toksiskas(bet tas parasti cilveeki nemaz nelieto izklaides peec), ja taas lieto kontroleetaas devaas, kontroletos apstaakljos psihiski vesels cilveeks.
- Atbildēt
- 14.3.08 15:12 #
-
nav tas mīts. kad es strādāju tiesā, statistika bija tāda, ka lielāko noziegumu skaitu izdara narkomāni.
- Atbildēt
- 14.3.08 15:54 #
-
ak, vardarbīgos noziegumus tiešām vairāk izdara alkohola reibumā. bet tas jau nenozīmē, ka narkomāni neizdara noziegumus.
- Atbildēt
- 14.3.08 16:57 #
-
nu, narkomāni statistiski nefigurē kā gājēju sabraucēji un avāriju izraisītāji, visticamāk tādēļ, ka atšķirībā no alkāniem, lielākajai daļai narkomānu (tiem, kuri uz ielas) nekādu mašīnu, izņemot šļirci, arī nav.
No otras puses, kā lai raksturo izlietoto, potenciāli - inficēto, šļirču nomētāšanu bērnu rotaļu laukumos, pagalmos vai kā tagad raksta, sabtransa sēdekļos ? No šāda aspekta raugoties, indivīds ir pāri robežai "lietoju sev paklusām, neesmu agresīvs, nevienu neapdraudu". Varbūt neesmu objektīvs, jo man kinders ir nejauši iedūris kājā adatu rotaļu laukumā. Tā ir tā pati sajūta, kad esi knapi pamucis no trotuāra, pa kuru ar vāģi dragā alkāns. - Atbildēt
- 14.3.08 15:28 #
-
...jo sociaalaa vide, vinjus ir taadus izaudzinaajusi, un vinjiem bija probleemas jau pirms narkotiku lietoshanas. Narkotikas iespeejams tikai atbriivoja to kas jebkuraa gadijuma butu naacis aaraa, un vai vinji bija kriminaali aktiivi jau pirms saaka lietot. Tas, ka kaads visu muuzhu nostaigaa nevienu neaiztiekot, nenoziimee ka
iekshaa kautkur zemapzinjaa neslepjas slepkava un beernu izvarotaajs, un tas nenoziimee, ka vinjsh ir labaaks par to narkomaanu kas to ir palaidis valjaa.
Jo, pie noteiktu apstaaklju sakritiibas, paardziivojumiem, stresa, tas vienalga naaks gaismaa. Narkotikas ir tikai katalizators, sho pardzivojumu/notikumu aizvietotaajs. Ja maaja ir avarijas staavoklii, taa laikus ir jaajauc nost, nevis jaagaida kad pati sabruks(vai nesabruks). - Atbildēt
- 14.3.08 15:37 #
-
nu ja visu mūžu nostaigās, ta jau viss kārtībā.
bet vot ja visu mūžu nostaigās, bet tikai mūža beigās, tikai vienu, nu vienu bērneli izvaros, nožņaugs, apraks - tad gan var pastrīdēties, vai ir vai nav bijis labāks par narkomānu, kurš jau jaunībā varoņdarbus paveicis un sēd cietumā. - Atbildēt
- 14.3.08 15:44 #
-
nu man ir kategoriskaaki uzskati :)
latents psihais ir tas pats psihais. Njemot vel veeraa, ka vecaaks var nodot beernam predisponeetu staavokli shizofreenijai, ar geeniem, es neteiktu, ka
arii latentajiem shizinjiem vajadzetu vairoties ghh
es zinu, izklausaas pec germany@1938, bet nu es iisti vel neesmu izleemies,
uzskatit ka cilveecei visai jaasajuuk ar laiku praataa vai tomer labaak
lai butu ljoti psihiski veseli visi. - Atbildēt