- 2008.03.14, 10:53
- Sāku vakar lasīt to "Mūsu vēsture - 1985—2005" grāmatu - cepuri nost. Ir tas kas vajadzīgs.
Šo grāmatu vajadzētu skolās izdalīt par mācību līdzekli. Paņem dzīvā valoda - tas īpaši pamanāms vietās, kur tiek citētas kautkādas politiķu demagoģijas - kontrasts starp autoru dzīvo, spraigo valodu un politikāņu stīvajām, oficiozām frāzēm ir visai pārliecinošs.
Bet par lietu. Grāmata atgādināja, ka Inta Fogele, kas savulaik dzērumā cilvēku sabrauca ar auto (nogalināja), arī tika notiesāta ar nosacītu sodu (t.i., palaista brīvībā.) Rodas sajūta, ka dzērājšoferu-slepkavu tiesāšana ir savdabīgs "inside joke" Latvijas tiesu sistēmā. - 61 rakstair doma
- 14.3.08 15:54 #
-
ak, vardarbīgos noziegumus tiešām vairāk izdara alkohola reibumā. bet tas jau nenozīmē, ka narkomāni neizdara noziegumus.
- Atbildēt
- 14.3.08 16:57 #
-
nu, narkomāni statistiski nefigurē kā gājēju sabraucēji un avāriju izraisītāji, visticamāk tādēļ, ka atšķirībā no alkāniem, lielākajai daļai narkomānu (tiem, kuri uz ielas) nekādu mašīnu, izņemot šļirci, arī nav.
No otras puses, kā lai raksturo izlietoto, potenciāli - inficēto, šļirču nomētāšanu bērnu rotaļu laukumos, pagalmos vai kā tagad raksta, sabtransa sēdekļos ? No šāda aspekta raugoties, indivīds ir pāri robežai "lietoju sev paklusām, neesmu agresīvs, nevienu neapdraudu". Varbūt neesmu objektīvs, jo man kinders ir nejauši iedūris kājā adatu rotaļu laukumā. Tā ir tā pati sajūta, kad esi knapi pamucis no trotuāra, pa kuru ar vāģi dragā alkāns. - Atbildēt