- 2008.03.02, 21:21
- Ar ko beidzas labēja ekonomiskā sistēma?
Ar to, ka visa nauda (un vara) valstī pieder noteiktam privātpersonu lokam. Ne tautai.In terms of types of financial wealth, the top one percent of households have 44.1% of all privately held stock, 58.0% of financial securities, and 57.3% of business equity. The top 10% have 85% to 90% of stock, bonds, trust funds, and business equity, and over 75% of non-home real estate. Since financial wealth is what counts as far as the control of income-producing assets, we can say that just 10% of the people own the United States of America.
Kas notiek, kad 10% no iedzīvotājiem kontrolē praktiski visu valsts naudu? Nu, pirmkārt, valsts ir "nozagta". Otrkārt, var aizmirst par to, ka politisko sistēmu (varu) kaut kā miermīlīgā veidā varētu nomainīt. (Kad viss ir nopirkts, vārda spēks ir nulle.)
Kā filmiņa rāda, fractional banking sistēmā, kad centrālā banka iekasē noteiktu procentu par tavu privilēģiju izmantot naudu (tie arī ir tie slavenie procentpunkti par kuru samazināšanu/palielināšanu tagad gandrīz katru dienu notiek riņķa dancis), tad pēc pietiekami ilga laika, visai naudai, un visiem īpašumiem valstī būtu jāpieder centrālajai bankai, un kā izvedums - valstij.
Tā ir. Bet tu zini, ka ASV centrālā banka, Federal Reserve, īstenībā nav valsts iestāde, ka tā nepieder valstij? T.i., sanāk, ka principā tā pieder kautkādam privātpersonu lokam... un tie procenti, ko Federal Reserve iekasē, īstenībā nonāk kautkādu noteiktu privātpersonu kabatās. (Tehniski, Federal Reserve System ir banku savienība. Tehniski, bankas iegādājas FED izlaistas akcijas, un saņem par to procentus. Tehniski visas šīs "biedru" bankas pieder cilvēkiem, t.i., tautai. Ar to niansi, ka bankas nepieder parastajiem cilvēkiem kas strādā, saņem algas, un maksā nodokļus, bet biezajiem, kas saņem dividendes, un dabū ievērojamas nodokļu atlaides - un kļūst arvien bagātāki, kamēr nauda no iedzīvotājiem aizplūst.)
Labi, tas par ekonomiku. Par, to kā beidzas "kreisa" politiskā sistēma:
Vēsturiski, praktiski visi kreisie režīmi ir izvērtušies par autoritārām diktatūrām, kas idejas vārdā jūtas tiesīgas noslaktēt jebkuru cilvēku par to ka tas neizprot un nepilda "partijas ģenerāllīniju". Skaidrs, ka ar šādu statistiku, labāk patiešām atteikties no cerībām, ka valsts (vara, valdība) kādreiz varētu arī iestāties par cilvēka tiesībām, par vārda brīvību vai par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību: lai gan tas viss ir rakstīts konstitūcijā, vai Satversmē, par daudz laikam būtu prasīt no varas pārstāvjiem, lai viņi to ievērotu un aizstāvētu.
"Freedom without Socialism is privilege and injustice. Socialism without freedom is slavery and brutality." - 38 rakstair doma
- 3.3.08 17:16 #
-
Es gribeetu ljoooti nepiekrist par to jurista algoshanu, taada pieeja kultivee taadu staavokli kaa ir ASV, visi visus suudz tiesaa. Juristu valsts vobshem. Uzskatu ka buutu jaabuut kaadas institucijas paarvaldee(tiesas?) kautkaadam public service juristu pakalpojumam, pie kura es varu aiziet, nolikt galdaa liigumu ko man piedaavaa, piemeram banka, un vinjsh pateiks klupshanas akmenjus un ko tur tas viss rakstiitais iisti noziimee.
Par to maksajumu aptureeshanu piekriitu Tev, njefig glaabt tos kas jau iekritushi, bet manupraat vajag glaabt tos kuri vel nav iekritushi, izglitojot, un kontroleejot krediteeshanu, piem kautvai ar to pashu kreditu regjistru(vinjsh jau gatavs?), kas neljauj panjemt kreditu ja jau ir panjemts viens, piemeram. Vai ka nevar panjemt kreditu ja tev ir alga 500ls, bet uztureshana 3 nepilngadigi beerni(pilngadiigos var aiztriekt straadaat tadejaadi palielinot kopeejos gjimenes ienakumus). - Atbildēt
- 4.3.08 10:29 #
-
Nevajag pārspīlēt ASV juridiskās sistēmas "ļaunumu". Liela daļa no tās problēmām rodas no precedentu sistēmas. Tāda situācija nav Latvijā.
Piemēram, ES pussociālistiskajā Vācijā pusei no iedzīvotāju ir zināms jurists, pie kā vērsties pēc juridiskas konsultācijas (bija tādas aptaujas dati kaut kur internetā). Tas taču ir normāli! Cik procentiem Latvijas iedzīvotāju ir? Un tas mēs brīnamies, ka kaudzēm cilvēku mūžīgi krīt par upuriem krāpniekiem.
Public service juristi ir tāda nepilnīgi apsvērta ideja. Vispārīgi runājot, tādi servisi tiek piedāvāti konkrētām tēmām - ir Tiesībsarga birojs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs utt. Taču 1) public service juristu interese par konkrētu lietu ir stipri maza pēc definīcijas; 2) par to tāpat tiek maksāts - tikai no sākuma mums to naudu atņemot un tad par to maksājot.
Plus - cilvēkam ir jāatbild par savu rīcību. Tāpēc publiskiem pakalpojumiem ir jāattiecas tikai uz vispārīgi regulējamiem jautājumiem. Ikdienas dzīves kompetences sfērās. Jebkura lieta, kas attiecas uz personu individuāli, uz viņa vēlmēm utt. - tā ir paša cilvēka atbildība.
Neviens normāls cilvēks taču neslēgs līgumu par nek.īp. iegādi pirms tam nepakonsultējoties ar kādu juristu. - Atbildēt