eermaniitis

un ko ta Visarions taadu kardinaalu izdariija (imho ekonomikas plaaksnee neko neordinaaru)

bet ja tev ienaakumi tiktu apnodokljoti pirms tu vinjus sanjem, jeb kaa savaadaak - teiksim uzkaitaas nodoklji neatkariigi no tavas briivaas gribas, tad pati attieksme buutu savaadaaka - es goda vaards neesmu nodoklju uuberspecs .... bet to no ekonomikas kursa atceros ka nodoklju likumdoshanu raksta prieksh nodoklju maksaataajiem - prieksh nemaksaataajiem ir citi likumi

buks

Nu es te domāju domu piespiest iemīlēt Raini, tb radīt vidi, kad ir tikai 2 izvēles: maksāt nodokļus sprāgstot pusbadā, vai mirt. ;))

eermaniitis

nu vot i saka ka gruuta beerniiba (shajaa gadiijumaa ussr) neatstaaj paliekoshas sekas

nevareet nenoziimee dot tikai 2 iespeejas - nevareet noziime nedot iespeeju - ja tev nav iespeejas, tad teoreetiski vidusmeera peleekais arii nemeklees jamaas - nevis dot iespeeju (ievai ar aabolu) un peecaak sist pa nagiem (aadams vienmeer buus luuzeris - jo cieta praktiski nizahuj)

buks

Aš kā īsais Orvela pārstāsts skan. ;)

Da man jau tā pieeja primitīva: esmu ar mieru nodokļus maksāt tikai vienā gadījumā - ja pēc top nomaksas man paliek pāri mitekļa, pārtikas, drēbju un hobiju nodrošināšanai (no kā visa arī, bļe, nodokļi tiek atvilkti). Ja nepaliek man pāri savai dzīvei, tad a) nemaksāju nodokļus - ja man no valsts nav labuma, tad neredzu iemeslu, kāpēc man par to jāgādā; b) mainu vidi uz nodokļu ziņā labvēlīgāku (te diemžēl valodu barjera - barjera karjerai). Tb strādāju lai dzīvotu, nevis dzīvoju lai strādātu (kas raksturīgi, šobrīd vidējais bāleliņš valstij atdod kudi vairāk sava darba tīro stundu, nekā Romas impērijā vergs savam īpašniekam vai XVII gs. dzimtcilvēks savam muižniekam).

eermaniitis

Romas impeerijaa nevajadziigos beernus izmeta izgaazstuvee aiz muuriem - pie mums vismaz ir beernunami (kas ar nav labi - kara laika paliekas bet vismaz kautkas)

par tiem apjomiem es kaa labticiigs darba njeemeejs es maz uztrauvcos, jo kaa tu preciizi pateici, skaitu cik man duty free uz kjepas ... izejot no taa arii biidu savas attieciibas ar darba deveejiem .... teoreetiski nav slikta pieeja arii uznjeemeejiem (tas par to naudas skaitiishanu cita kabataa - valsts kabataa)

par naudu - vinjas nekad nebuus gana - tas ir paradokss bet taads nu vinsh ir - un aiznjemamies mees ta sveshu (tipa samaksa par darbu) bet atdot valstij naakas savu (kaut arii iereekjinaats cenaa) - taaka ja buus iespeeja tikmeer dilemma vienmeer pastaavees ... un es nenosodu tos kuri izmanto iespeeju - atkaartoju es ar izmantotu iespeeju, bet tur nav vainojams cilveeks (a priori vienmeer vaajshs) bet gan valsts kas ljauj vinjam sho iespeeju izmantot