- 14.12.07 14:09
-
Aš kā īsais Orvela pārstāsts skan. ;)
Da man jau tā pieeja primitīva: esmu ar mieru nodokļus maksāt tikai vienā gadījumā - ja pēc top nomaksas man paliek pāri mitekļa, pārtikas, drēbju un hobiju nodrošināšanai (no kā visa arī, bļe, nodokļi tiek atvilkti). Ja nepaliek man pāri savai dzīvei, tad a) nemaksāju nodokļus - ja man no valsts nav labuma, tad neredzu iemeslu, kāpēc man par to jāgādā; b) mainu vidi uz nodokļu ziņā labvēlīgāku (te diemžēl valodu barjera - barjera karjerai). Tb strādāju lai dzīvotu, nevis dzīvoju lai strādātu (kas raksturīgi, šobrīd vidējais bāleliņš valstij atdod kudi vairāk sava darba tīro stundu, nekā Romas impērijā vergs savam īpašniekam vai XVII gs. dzimtcilvēks savam muižniekam).