watt

tad jau jautājums "kur likt bērnu 2 nedēļas, kamēr paši pa atvaļinājumu" pats pazūd, vai ne?

biezpientaure

čukča ņe čitaķeļ, čukča pisaķeļ :) pēc tam jau pats daštukoju, kas un kā.

Bet netaisīt bērnus tā iemesla dēļ, ka nevar uz 2ned. aizbraukt atvaļinājumā ir tāda pati otmazka kā "vot no sākuma lai nostabilizējas mat.bāze" - apetīte visu laiku aug un tik liekas - nu, vēl mazliet un būs jau gandrīz labi. Vispār, ja kautko gribās, tad to dara un miers - ideālo apstākļu tāpat nekad nav - a kur tad bez piepūles ?

biezpientaure

agrāk domājot par šo lietu, ir bijusi nojausma, ka agrāk paaudzēm bija stiprāki sakari - dzīvojot kopā, tas var gadīties. Pat ja ne vienmēr dzīvoja ar saviem vecākiem, tad pat vecāki ne-radinieki varēja lielā mērā pildīt šīs funkcijas.
Kā domā psihologi, tad šī atsvešinātība no priekštečiem lielā mērā rada indivīda atšķirtības sajūtu un liek pamatus nopietniem personības konfliktiem. Tusējot tikai ar vienaudžiem, netiek pārņemta vecajo kolektīvā pieredze, un nav arī iekšējās atziņas ka paša ceļš ir saskaņā ar arhetipiem, vai. Nu kautkā tā. Ne velti šīs tendences atspoguļojas kā pasaka par vecīšu vešanu ragavās uz mežu - draudīgs signāls.
Ne velti viens no baušļiem ir "tev būs tavus vecākus..." - cienīt un godā turēt, laikam tā bija ? Bez cieņas pret to, kas bija un to kas būs, mēs, ibio, varam būt tikai izvarotāju un pižģītāju civilizācija.