biezpientaure

agrāk domājot par šo lietu, ir bijusi nojausma, ka agrāk paaudzēm bija stiprāki sakari - dzīvojot kopā, tas var gadīties. Pat ja ne vienmēr dzīvoja ar saviem vecākiem, tad pat vecāki ne-radinieki varēja lielā mērā pildīt šīs funkcijas.
Kā domā psihologi, tad šī atsvešinātība no priekštečiem lielā mērā rada indivīda atšķirtības sajūtu un liek pamatus nopietniem personības konfliktiem. Tusējot tikai ar vienaudžiem, netiek pārņemta vecajo kolektīvā pieredze, un nav arī iekšējās atziņas ka paša ceļš ir saskaņā ar arhetipiem, vai. Nu kautkā tā. Ne velti šīs tendences atspoguļojas kā pasaka par vecīšu vešanu ragavās uz mežu - draudīgs signāls.
Ne velti viens no baušļiem ir "tev būs tavus vecākus..." - cienīt un godā turēt, laikam tā bija ? Bez cieņas pret to, kas bija un to kas būs, mēs, ibio, varam būt tikai izvarotāju un pižģītāju civilizācija.