- 2007.04.10, 00:14
- Pieņemsim, ka man mājās dzīvo robotsunis Aibo un parasts felis catus ruds runcis Bobo.
Abi divi reaģē uz šādiem tādiem kairinājumiem. Kad es nāku mājās, skrien pie durvīm. Kad es sēdu pie TV, ielavās istabā, un guļ kautkur līdzās. Kad grabinu paiku, skrien ēst (Aibo skrien ēst nosacīti). Pārējo laiku vai nu vazājas apkārt, vai guļ.
Tad lūk, jautājums par saprātu - ja īpaši neiedziļināties, tad abi divi viņi ir vienādi.
Jā, kaķis varbūt cieš, ilgojas, uztraucas, grib ēst, grib gulēt, grib spēlēties. Robotsunis neko negrib, tikai eksistē.
No neuzmanīga vērotāja skata punkta, šie abi divi ir vienādi. Neuzmanīgs vērotājs nepamanīs kaķī nekādas intelekta vai apziņas pazīmes. Un savukārt robotsunī novēros kautkādas saprātīgas uzvedības pazīmes.
Searle jautā - vai visu semantiku var aprakstīt ar simboliem. Vai nevar? - 16 rakstair doma
- 10.4.07 08:58 #
-
Datorizētā patternu atpazīšanā esot tāda klasiskā problēma, ka no fotogrāfijas vien esot grūti noteikt, vai bildē ir suns, vai kaķis (kaut pašlaik nespēju atrast tīklā nevienu ticamu referenci, ka tā ir).
Tad varbūt tā Tevis minētā atšķirība ir ar to pašu precizitāti, ar ko atšķiras humanoīda domāšana no programmējamā saprāta? - Atbildēt
- 10.4.07 11:42 #
-
bet tad jau datoram ir jāzin kas ir suns, kas ir kaķis. jāzin kas ir zīdītājs, kas ir dzīvnieks. jāzin kas ir dzīvība. kā to izstāstīsi, neizstāstot absolūti visu?
saki - vai šāda uzdevuma nostādne (atpazīt vai suns vai kaķis) nav analoga uzdevumam "atpazīt vai kaķis bildē ir dzīvs, vai miris?"
tad datoram ir jāzin tikai kas bildē ir kaķis: bet ir arī jāsaprot atšķirība starp dzīvību un nāvi.
redzi, man nepatīk ka saprāts tiek definēts kā tāds, kas māk atpazīt uz zemes (šajā visumā) eksistējošas būtnes.
daudz vieglāk būtu, ja iesākumā definētu saprātu, kā tādu, kas māk atpazīt viņa visumā (matemātiskā visumā) eksistējošas lietas (entity) - piemēram kvadrātus un trijstūrus.
skat arī komentāru pie antuanetes ;) - Atbildēt
- 10.4.07 12:00 #
-
Šķiet, ir problēma ar noteikta domēna lietu atpazīšanu, mijiedarbojas divas lietas
1) vēlme atpazīt lietas, kas definētas domēnā, neizmantojot ārpus domēna esošus jēdzienus (gan operācijas, gan objektus)
2) vēlme tās tādā pat veidā aprakstīt.
Šķiet, ka šādai ārēji slēgtai sistēmai vienmēr būs pāris aksiomas, uz kā balstās viss pārējais un kas nav aprakstāmas ar šīs sistēmas jēdzieniem.
Līdz ar to tu nevari veidot lokālus "visumus", kas pilnībā norobežoti no pasaules.
(Līdz ar to ideja par semantisko tīmekli iebrauc auzās, jo vienmēr ir vesela kaudze lietu, kas jāapraksta aksiomātiski, nevis ar izvedumu.)
Sorry, mazliet murgains viedoklis, bet nespēju šodien precīzāk pateikt domu. - Atbildēt
- 10.4.07 12:29 #
-
vajadzētu vēlreiz definēt kas ir "domēns" un kas ir "ārpus domēna", citādi es nesaprotu :)
par incompleteness theorem paldies, to toč vajag atcerēties. - Atbildēt
- 20.4.07 14:37 #
-
http://www.kurzweilai.net/news/frame.ht
ml?main=news_single.html?id%3D6681
Vēl no rekomendējamiem - mākslīgā intelekta pamatlicēja Marvin Minsky 2006. gada grāmata "The Emotion Machine" (brīvi zogama emule tīklā).
ed2k://|file|Emotion%20Machine%20-%20Marvin%20Minsky%20(Simon%20&%20Schuster,%202006).pdf|48207252|ED8D8D BC0D8B2A7683664B5428067AB4|h=RCNHDQ7JMDH TQOVM2F3QC5RM6B2LGWPV|/ - Atbildēt
- 25.4.07 22:01 #
-
Marvin Minsky gan šķiet tāds nelabojams optimists, ja nebūs ko darīt, pačekošu.
Pie Kurzweil jālasa "Learn Like A Human" ?
http://www.spectrum.ieee.org/apr07/4982 - Atbildēt