- 2007.01.03, 00:31
- Cik žēl, ka nodokļus rēķināt skolā nemāca!
Augstāk ir saite uz aprēķiniem ar VID algas kalkulatoru. Interesantas lietas atklājas, ja sāk pārrēķināt procentus balstoties uz to naudiņu, ko tu reāli uz rokas dabū...
Pieņemsim ka tu uz rokas saņem Ls 500 (apaļš skaitlis). Tātad alga uz papīra tev ir Ls 720.88.
Bet darba devēja budžetā pretim tavam vārdam figurē skaitlis Ls 894.79. Kāpēc? Šo divu maģisko rindiņu dēļ:Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme 24.09 % Darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme 9.00 %
Šīs rindiņas rezultē ar:
Šādu summu darba devējs par Jums pārskaitīs uz Valsts kasi kā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: Ls 238.54
Tie 24.09% (ērtāk gan būtu noapaļot uz 25%!) tiek rēķināti no "papīra algas", nevis no algas uz rokas.
Ls 728.88 * 0.2409 = Ls 173.66 (darba devēja iemaksa)
Ls 728.88 * 0.09 = Ls 64.88 (tava iemaksa), kopā: valstij "sociālo" tu samaksā Ls 238.54.
BET darba devējs savu iemaksu (Ls 173.66) skaita klāt pie Ls 728.88 "papīra" algas, un īstenībā uz papīra būtu jāparādās Ls 894.79!
Tas ko tev nosauc kā "algu uz papīra" vēl nav galīgais cipars. Caur vārdiem "darba devējs maksā" tiek aizmālētas acis, lai tu nesapratu, ka visu to naudu īstenībā NOPELNI TU! un arī saņemt varētu TU! Es atkārtošu, TU nopelni Ls 900, lai varētu saņemt Ls 500.
BET cik tas "sociālais" maksājums (Ls 238.54) ir no Ls 500 ? No Ls 500 (ko tu saņem uz rokas), tas ir 48%. Tavi sociālie maksājumi ir īstenībā puse no tavas reālās aldziņas!
Un par ko? Par iespēju nākotnē, kad iesi pensijā, 62 gadu vecumā, saņemt pensiju par ko var tikai izdzīvot? Vēl priecājies ka pieteicies otrā līmeņa pensijai, ar cerību pensijā saņemt katru mēnesi Ls 300? Ņemot vērā, ka vidējais dzīves ilgums, ko tev prognozē ir 63 līdz 65 gadi? Tas ir, visu dzīvi tu maksā valstij Ls 238 un vairāk, valsts uzvārās uz procentiem, bet dzīves beigās tev izmaksā apmēram Ls 300 * 12(mēn) * 4(gadi) = Ls 14'400 (rēķinot, ka valsts maizē tu nodzīvosi 4 gadus, pirms nosprāgsi.)
Pieņemsim ka Ls 500 tu sāki pelnīt 23 gadu vecumā, un turpināji pelnīt visus 30 gadus. (Pēc tam tu pārkvalificējies par sētnieku).Tajā laikā tu valstij sociālos nodokļus samaksāji = Ls 238.54 * 12 (mēn) * 30 (gadi) = Ls 85'874.40 Valstij tīra peļņa: Ls 85'874.40 (tu samaksāji) - Ls 14'400 (dabūji atpakaļ pensijā) = Ls 71'474.40
Pārskatot vēlreiz, valstij tu ar katru algu, tu nodokļos samaksā Ls 394.79 (=894.79-500.00). Procentos izsakot, 78% no tavas algas ko uz rokām dabū, tu arī samaksā valstij. (Jāņem būtu vērā arī 18% PVN ko tu samaksā valstij kautko par savu naudu pērkot. Diezgan droši var teikt, ka no tiem Ls 500 ko tu saņēmi savā kontā algas dienā, valsts iegūs vēl Ls 90 kā "pievienotās vērtības" nodokli. Tad kopā sanāk savi Ls 485 - tu saņem algā Ls 500, un valstij par šo privilēģiju samaksā Ls 480, līdz un pāri 100% valsts dabū no tiem kas maksā akcīzes - pērk šņabi, cigaretes, benzīnu...) - 37 rakstair doma
- 3.1.07 11:07 #
-
slogs, ūdens, spainis, milzis, māls. epiteti grezni un spēcīgi.
bet- jāteic, ka samaksātais sociālais nodoklis patīkami silda kabatu, ja kļūsti par bezdarbnieku vai piem. iegadās garākas slimības lapas vai arī, materniātes/paternitātes pabalsti, uc. uzskats, ka saņemsi šodien par 35% vairāk, maksājot mazāk nodokļos šodien un tālab tavs dzīves līmenis būs par 35% augstāks, ir visai stūrgalvīgi un īstermiņā efektīvi. - Atbildēt
- 3.1.07 11:30 #
-
bet tu tā nopietni paskaties uz inflācijas procentu!
un, sociālais nodoklis varbūt poteniciāli silda kabatu, ja tu dzīvo no rokas mutē, bet man ir bankā iekrāta rezerve 2 mēnešalgu apmērā - gadījumā ja kas.
es tīri objektīvi dzīvotu par 35% labāk, ja ar tiem es varētu rīkoties pats. - Atbildēt
- 3.1.07 11:53 #
-
Par roku, muti un rezervi nekomentēšu, bet inflācijas procents grauž arī banku rezerves: depozīta noguldījuma procenti to sedz knapi.
- Atbildēt
- 3.1.07 11:58 #
-
P.S. ierakstīju pie unpy, ka principā, šādas debates, ja argumentēti uzturētas,
kapitulē pie " a davai 'slēdzam valsti, sadalam budžetu uz galviņām un miers." :). Palasi V.Beveridžu. " The Welfare State". Un salīdzini Vācijas, Francijas un Zviedrijas sociālo nodokļu groza atšķirības vs iedzīvotāju pirkstējas paritāti vs sociālo pakapojumu izmaksas. - Atbildēt
- 3.1.07 12:45 #
-
varbūt tu vari fiksi uzrakstīt, vai vismaz iedot saiti uz datiem, kurus man būtu jāsalīdzina?
- Atbildēt
- 3.1.07 12:50 #
-
EU statistika ir salinkojama no eurostat, bet īzī intro par atšķirīgiem sociālās politikas mod. var ieķet kaut vai šeit- http://www2.rgu.ac.uk/publicpolicy/intr
oduction/wstate.htm - Atbildēt