22. Aprīlis 2010

• divdesmit padevības gadi / dz.viņu kaķīša kods
• 2010.04.22, 06:53
• Tātad, par latvieša padevīgo kūkumiņu, un latvietisko upura uzvedību.
  
  Visus 20 gadus krimināllikumā bija jēdzienus "goda aizskaršana" un "neslavas celšana" - šo pantu svītroja tikai šogad. Kas ir "goda aizskaršana"? Tas ir kādam nepatīkamu ziņu publicēšana, pat ja tā ir patiesība! (Daudzās valstīs - kā Latvijā, tas, ka publicētie fakti ir patiesība nav (nebija) aizsardzība pret "goda aizskaršanas" kriminālo pantu.)
  
  Latvijā var atrast daudzus gadījumus, kad noziedznieks, notiesāts un cietumā iesēdināts, sūdzēja tiesā žurnālistus, kas publicējuši viņa noziegumu patiesu atstāstu minot vārdu un uzvārdu. (Cietumniekiem tā bija ierasta prakse: ja atrod kautkādu informāciju ar viņa vārdu, kas min pastrādātos noziegumus, uzreiz sūdzēt par "neslavas celšanu" un "goda aizskaršanu". Rezultātā, kriminālziņās (un noziegumu atstāstos) gandrīz nekad neparādījās pašu noziedznieku vārdi. Vispār diezgan sirreāli, lasot ziņas var redzēt ka notiek noziegumi, bet "neviens nezin" kas tos pastrādājis. "Sieviete noslepkavota, slepkava cietumā." Un kā slepkavu sauc? Varbūt Grantiņš? ... Neviens nezin...)
  
  Ar šo KL pantu Latvijā veidojās tāda savdabīga "nevairot pasaulē sāpes" filozofija; bet ja jautāt man, sāpes tā tiek tikai pavairotas.
  JA grib samazināt sāpes pasaulē, ir jāpieņem pretējā filozofija: "Always remember; take names and addresses; so payment can be made when payment is due!"
  Vienmēr atceries, pieraksti vārdus, uzvārdus un adreses, lai, kad pienāks atmaksas laiks, varētu piestādīt pilnu rēķinu.
  
  ***
  
  Case study:( ... tālāk ... )
  Tags: likumi
  
  
• 8 rakstair doma