27. Marts 2010

• lupatlašu-policejiskā valsts
• 2010.03.27, 08:24
• Valsts policijā viena uzsāktā kriminālprocesa izmaksa vidēji ir 120 latu mēnesī, prokuratūras uzraudzība/izmeklēšana – 68,5 latu mēnesī, pirmajā instances tiesā vienas lietas cena ir 42,25 latu mēnesī, apgabaltiesā – 340 latu (!), savukārt Augstākajā tiesā – 79,33 mēnesī. Viens ieslodzītais valstī savukārt maksā 302 latus mēnesī.
  
  Zaglis – ap 5000 latu( ... tālāk ... )
  Tags: likumi, politekonomija
  
  
• 2 rakstair doma

• neoliberālā loģika
• 2010.03.27, 09:21
• Tātad, parādās saruna, ka piemērot kriminālprocesu dažādu sīku zādzību izmeklēšanai (piemēram, gadījums ar divu ruļļu tualetes papīra nozagšanu no pagastmājas) ir vienkārši nepraktiski. Un parādās milzīga pretestība.
  
  Kriminālprocess ir izmeklēšanas process, kas ir domāts slepkavību, izvarošanu, laupīšanu atklāšanai. Kriminālprocess ir priekš liela mēroga krāpšanu izmeklēšanas.
  
  Izmantot kriminālprocesu, lai izmeklētu sīkus nodarījumus, ir vājprāts - kā tiesisks vājprāts, tā arī vājprāts ekonomiskā ziņā!
  
  Diemžēl, ja palasa komentārus, ko tur komentārus - pašā rakstā ir spilgts piemērs par krimināltiesību speciālista* kliedzošu neizpratni... "Nav diskutējams jautājums par zādzības apmēriem, ja kāds ir paņēmis svešu mantu. Šis pārkāpums, manuprāt, ir jāsaglabā Krimināllikumā. [...] Un ja valstij viendien pietrūks naudas izvarošanas gadījumu izmeklēšanai? Svītrosim no Krimināllikuma?"
  
  Judina kungs, vai jūs ar savu mazo galviņu nespējat saprast, ka ja valsts tērēs Ls 5000 par katru šņabja pudeles, čipsu paciņas, vai tualetes papīra zādzības izmeklēšanu un vajāšanu, tad tiešām ātri vien varētu nepietikt naudas izmeklēt slepkavības un izvarošanas? Un jau tagad nepietiek naudas! Vai tiešām tiesību speciālistam nepielec, ka nauda budžetā ir tikai tik, cik tā ir, un tā ir jāprot sadalīt - ne visi [krimināl]pārkāpumi ir vienādi bīstami sabiedrībai - bet kriminālprocess tos izmeklējot ir visiem viens...
  
  Ja tev ir tikai Ls 5000, bet ir reģistrēti 2 pārkāpumi - vienā pagastmājā nozagts tualetes papīrs, un citur izvarota meitene. Tad nākas izvēlēties, kuru izmeklēt, jo naudas nav Ls 10'000. Ir tikai Ls 5000, un Judina kungs gan jau brauktu meklēt pazudušo tualetes papīru - jo tas žurnālā ir piereģistrēts pirmais?
  
  ***
  
  Papildus visam būtu jautājums, ar kā svētību Latvija ir pārvērtusies par valsti, kur daži pilsoņi būvē villas un brauc ar Lexus limuzīniem, kamēr pārējie pilsoņi mirst badā - vai arī veic sīkas zādzības pārtikas veikalos. Ar kā svētību valsts iedzīvotāji aizstāv viedokli, ka pret pilsoņiem, kas izdara sīku zādzību (nozagtas preces vai manta Ls 2-3 vērtībā) ir jāvēršas ar visu likuma bardzību, tajā pat laikā kad pret lielo krāpniecību likums, policija un prokuratūra ir bezspēcīga?
  
  Parādās it kā tāds aklums pret prioritātēm: visi likumpārkāpumi šķiet vienādi izmeklēšanas priekšā: gan miljonu zādzība, gan čipsu paciņas zādzība. "Tos sīkos zagļus vajadzētu ļaut veikalu apsargiem sakropļot**, sist līdz nāvei, nošaut uz vietas." Pret sīku zādzību augstākais soda mērs. Un pret miljonu zagļiem? Tieši tas pats? (Nē, nu tur jāpierāda vaina, vai tiešām ir gribējis izkrāpt, varbūt tā vienkārši "sanāca", bla bla bla... Bet paskatieties uz loģiku, kas diktē šādus secinājumus. Loģika diktē ka visi likumpārkāpumi ir vienādi, visi ir jāizmeklē vienādi, un dodiet varu "latvietim vidējam" - tad par visiem arī sods būs vienāds - sodīt ar nāvi.)
  
  No kādiem pamatpostulātiem izriet šāda absurda loģika? Atļaušos minēt: tos diktē neoliberālisma ideoloģija.
  "Katrs par sevi." "Izdzīvo vai mirsti." "Pagrūd līdzcilvēku zem ūdens, lai pats pakāptos augstāk." Ar šādiem lozungiem dzīvojot, valsts iedzīvotāju smadzenes ir izpuvušas un neapjēdz vienkāršu patiesību: nebūs sīkās zādzības, ja visiem valsts iedzīvotājiem tiktu nodrošināti cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Varbūt nebūvētu Šlesers villu kāpās, bet arī simitiem cilvēki nebūtu izmisuši un absolūti bez nekādiem iztikas līdzekļiem.
  
  Vācija nav "neoliberālas" "tirgus ekonomikas" valsts. Vācija ir konotrolēta ekonomika. Protams, dažiem miljonāriem(miljardieriem) nākas iztikt bez ekstravagantām jahtām un personīgajiem debesskrāpjiem. Katram pilsonim, kam nav ienākumi, ir garantēts pabalsts: ap 200-350 eiro mēnesī, un vēl valsts apmaksā dzīvokli. Un nav tā ka cilvēkam būtu viss pabalsts jāiztērē par īri (kā Latvijā - pabalsts Ls 35, vismazākā īres maksa - Ls 60): pabalsts ir domāts lai cilvēks varētu nopirkt ēst. Valsts rūpējas arī par to, lai cilvēkam būtu kur dzīvot. Un rezultātā, cilvēks atrod svarīgākas lietas ko darīt, nevis mēģināt nozagt kautko ēdamu, vai censties tikt cietumā, lai būtu jumts virs galvas***.
  
  
  ________
  * krimināltiesību speciālists Andrejs Judins
  
  ** pat Islamā, kur par zaglim nocērt roku, nesoda cilvēku kas dēļ bada ir nozadzis maizi. pat Islamā saprot, ka ja sabiedrības loceklis ir novests līdz stāvoklim, kad viņš cieš badu, tā ir visas sabiedrības problēma, bet nevis atsevišķa indivīda problēma.
  
  *** “Mums Latvijā nav sakārtota sistēma, kas parūpētos par cilvēkiem, kuri iznāk no cietuma, kas spētu dot iespēju atgriezties dzīvē. Katrai pienākas dzīvesvieta no pašvaldības, bet tādu jau ir daudz, kuras stāv rindā. Esam mēģinājuši lūgt, lai iekļauj rindā jau sievietes, kuru termiņš iet uz beigām, bet nē – tā, redz, nedrīkstot, stāvēs galā tad, kad iznāks no cietuma! Bet kur tad viņas lai dodas... Un tad sanāk apburtais loks,” [vecākā inspektore Regīna Martinena.]
  Tags: likumi
  
  
• 11 rakstair doma

• dievzemītes gods, cieņa un sirdsapziņa
• 2010.03.27, 09:51
• 156.pants. Goda aizskaršana
  (Izslēgts ar 19.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2009.)
  
  158.pants. Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī
  (Izslēgts ar 19.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2009.)
  
  271.pants. Varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana
  (Izslēgts ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)
  
  Ja pameklē, ir pilns internets ar "tiesību speciālistiem" kas aizstāvēja šos Krimināllikuma pantus. Nav svarīga motivācija, vai loģika - šie cilvēki (juristi, tiesību speciālisti) lieto kļūdainus pamatpostulātus.
  
  Piemēram, ir tāda Valentija Liholaja, , Dr. iur. , LU Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, kas plaši publicējusies aizstāvot vārda brīvības ierobežojumus Krimināllikumā.
  
  "Vai Krimināllikums apdraud vārda brīvību.", 21.01.2003.
  "Vēlreiz par to, kā aizsargāt godu un cieņu.", 13.08.2003.
  "Demokrātijas paraugstunda vai Krimināllikuma kārtējā vivisekcija.", 13.01.2004.; 20.01.2004; 27.01.2004
  "Kā atrast saprātīgu līdzsvaru.", 08.05.2005; 25.01.2005. (Jau pēc 271.panta izslēgšanas no KL)
  Tags: likumi
  
  
• 3 rakstair doma