WOW, manas zemapziņas spēja izvēlēties kaut kādus random faktus un tos visus sajaukt, apgriezt otrādi vai izmantot vietas, kuras esmu uzskatījusi par reālām citos sapņos, ir sasniegusi pilnīgi jaunu līmeni. Un man jau likās, ka laiks, kad manos sapņos parādās strādāšana lieveikala kafejnīcā ir beidzies, bet nē, vēl pat pēc trīs gadiem mana zemapziņa izvelk šo šausmīgo pieredzi un kaut kā iepin sapņa gaitā.

Visgrūtāk ir saprast kad tā vieta ar māju, pēc tam šķūnīti pagalmā, salauztu sētu, kurā ir caurums (tāpēc man šajā sapnī izdevās laicīgi pa veco dzlezceļu aizlavīties uz māju un būt laikā, lai aizstāvētu kompi pret iebrucējiem, kas joprojām iespējams tur gūstā manu brāli, mazā māsa un puika, no seriāla ko tagad skatos, centrā satika mammu tāpēc ir glābti)parādījās manos sapņos pirmo reizi.? Nevaru atcerēties, bet zinu, ka tur ir notikušas veselas sapņu sērijas.

Vēl neviena no karojošajām pusēm negribēja otrai nodarīt pāri tā pa īstam. Kad kāvos ar uzbrucējiem visi centās izmantot lineālus, nevis īstus nažus. Visu laiku bija sajūta, ka mēs taču esam tikai bērni. Kad mūs nolaupīja pirmo reizi, mēs bezmaz vai iesēdāmies mašīnā brīvprātīgi un arī izbēgām bez nekādām problēmām. Tomēr es visu laiku paturēju prātā cik situācija ir nopietna un zināju, ka man būs vieglāk uzvarēt, ja visi paliks tikpat vieglprātīgi. Lai nu kā, mēs viens otram turējām pie kakla lineālus (metāla!) un viņam neizdevās noblefot, ka tas ir nazis, es paspēju atvainoties, ka esmu mazliet sagriezusi savam pretiniekam pirkstus un tad nozvanīja modinātājs. Cerams, ka es tā arī neuzzināšu, vai viņi ieguva pieeju mana vectēva kompim, kurā droši vien glabājas milzīgi noslēpumi, par ko viņš mums neizstāstīja pirms nomira un kas kaut kādā veidā ir ļoti saistīts ar spēli, kura izskatās kā pašzīmēts muciņu un lotto krustojums.