Tātad vakar svinējām un atvadījāmies. Gribu tikai pierakstīt dažus punktus, lai pēc tam atcerētos, nu piemēram pāris frāzes no dialoga par britu pušiem un viņu akcentu:

- ...but they all have so nice accents, it's just, you know, I could fuck them all.
- ok, so from now on I have to try harder.

Sākām visu dzīvoklī, pie viena galda ar skolotājiem, skolēniem un visiem pārējiem, tāpēc atmosfēra bija malziet akward, piemēram, kad Alīna pieceļas un mundrā tonī noprasa, nu kurš tad vēl grib piebriedoties uz gruzīņu home made vodkas šotu? Ar laiku jau visi atraisījās, pēc tam, kad skolotājas aizgāja mājās sākās mežonīgas dejas, Marta un Palmens ar ģitārām, Wojteka papaya, es pārkāpu buffalo noteikumus un man bija jādzer double šots, īstā poļu garā visi dāvanās nesa vodku. Alkohols diezgan spēcīgi notrulināja jebkādas emocijas, tāpēc asaru liešana izpalika, bet tas arī skaisti, palika tikai bučas, hugs un laba vēlējumi. Atnāca cilvēki, ko es pat negaidīju, jauki. (Bija malziet jocīgi, jo mēģināju saprast vai viņa zin un ja zin, tad tikai izliekās ka mani neienīst, vai arī viss ir kārtībā un patiesībā es nemaz īsti neatceros, kas toreiz notika un ko viņš viņai izstāstīja no tā visa?)

Man liekas paņēmām līdzi visu galdu un gājām uz pēdējo autobusu, lai var turpināt Katowicē. Un es atkal tāpat, kā nu jau trīs (?) gadu senā pagātnē pazaudēju un atradu savu blašķi vien vakara ietvaros. :D

Varētu pat teikt, ka piepildījās viens no maniem sapņiem, jo man ļoti patīk tās vietas filmās, kur kāds sāk dziedāt un dejot sabiedriskā vietā un pēkšņi visi cilvēki piebiedrojas. Nebija jau gluži tā, ka visiem autobusā šausmīgi patika mūsu ģitāras spēlēšana un dziedāšana, bet 45 minutēs paspējam atarast daudz jaunu draugu. xDDD

Pāris aliņi Morissonā, tad jau varēja manīt, ka manī un Jurekā pamostās iekšējā padauza.

Turpinājām carpe diem, vietā, kas man patiesībā riebjās, bet nu ar attiecīgajiem cilvēkiem un dzērieniem bija labi un pat pārāk, pietrūks man tādu vakaru. Ak, jā Wojteka dvīņubrālis pilnīgi noteikti ir ļauns. Ir cilvēki, kas nedrīkst dzert, nu nekas jau īpašs nenotika, cilvēks tikai bija sapūties visu vakaru un bija pilnīgi neiespējami komunicēt. Un pamanīju, ka man ir nelāgs paradums, teikt visādas ļaunas, smieklīgas, stulbas, sarkastiskas lietas ļoti casual tonī, it kā starp citu.

W. - Sometimes I want boys.
A. - Yeah, you have to try them from time to time.

Un Tea, jesus, tas ir cilvēks ko es varu ienīst, dikti mīlēt,apbrīnot un gribēt iesist reizē. Bet vakar viss bija skaisti, viņa visu laiku gājā pie dj un pasūtīja sev dziesmas. :DDD Dejojām daudz. Tik tikko atcerējos, ka carpe diem nometu zemē pilnu glāzi ar džinu un toniku, vai nu arī kas tur bija iekšā, bet izlikos, ka tā nebiju es. xD ( un tagad es mēģinu saprast kurš vispār maksāja par maniem dzērieniem, jo mans maka saturs nav mainījies?!)

Jureks no Mančesteras. xD Daudz sarkastisku un ļaunu sarunu par apkārtējiem un cilvēkiem kopumā.

Mājās braucām ar taksi, Jureks uzstāja, tur es visu laiku runāju pati ar sevi un drausmīgi daudz smējos. Kad pie mājas atvadījāmies un Tea un Jureks viens otram teica ļoti nopietnus laba vēlējumus un atvadu vārdus, es protam atkal sāku histēriski smieties un lamāt viņus par to, ka tas nav normāli teikt tādas pieklājīgas lietas, neviens tā nedara. :D

Kopumā ļoti, ļot, ļoti, ļoti, ļoti skaists vakars. Par spīti drausmīgaja dzeršanai, atceros it kā visu, nekas nav pazaudēts, nav sastrādas extra lielas tizlības, Teas kleitu nesasmērēju, viss kārtībā.

šodien ārā smuki līst, ir liels vējš un es tik ļoti negribu domāt par mantu pakošanu.