saulē viss sastingst
Saulainās pēcpusdienās slēpjas kaut kas ļoti depresīvs, nospiedošs. Vienmēr esmu domājusi, ka tas varētu būt saistīts ar kādu bērnības traumu, bet nevaru atcerēties neko īpašu, kas būtu noticis siltā vasaras pēcpusdienā padsmit gadu senā pagātnē.

Lai nu kā, centos aizdzīt drūmo garastāvokli ar miegu. Tas izdevās uz aptuveni trīsdesmit minutēm, pēc tam kaimiņiem noteikti bija jāsāk zāģēt malka. Aizvēru logu un turpināju svīst pa gultu. Saulainās pēcpusdienās man zūd iedvesma darīt.

Rīt uz Krakowu. Tajā pašā dienā stopējam uz Slovākiju, vai varbūt sestdien, tad jau redzēs, kā būs. Ceru, ka tas mani sapurinās.