whispering and listening ([info]waterjunky) rakstīja,
@ 2011-05-23 14:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:crystal fighters - i love london
Entry tags:hļešči pļešči, juwenalia, miers


Viena no tām dienām, kad negribās līst ārā no pidžammas. Tikai vēlme pārtikt no kaut kā vairāk kā sāļie salmiņi piespieda mani sākt kustēties.

Negribās atskatīties uz notikumiem hronoloģiskā secībā, tas arī laikam tā īsti nemaz nav iespējams. Galva ir tukša, bet tukšums ir patīkams, nomierinošs. Man patīk, ka ir cilvēki ar ko pirmdienas rītā, ļoti ikdienišķā manierē var pārspriest ar kurām narkotikām mums vajadzētu sākt, lai pēc mēnešiem trīs, četriem varētu pārslēgties uz heroīnu. Neko daudz vairāk jau nevajag, jo dzīvot Kubā var arī iztēlē un joki par spanish people, nekad tā īsti nenovecos.

Lielisks koncerts setsdienas vakarā. (un es nelietoju vārdu lielisks pārāk bieži) Poļi studentu svētkus uztver ļoti nopietni. Diemžēl sapratu, ka bez nekādām apreibinošām vielām tā īsti nespēju pieslēgties apkārtējai atmosfērai. Aizvēru acis, ieklausījos tikai solista kliedzienos un pēc brītiņa sapratu, ka vienkāršu stāvu pūļa vidū un smaidu. Atverot acis gan burvība zūd, kājas ķerās aiz alus glāzēm un pudelēm, nespēju iesjusties ritmā un  pieķeru sevi pie attention whore lēkmes saasinājuma. Nu ja esmu godīga pati pret sevi, tad zinu, ka nekas jau nav mainījies un arī nemainīsies. Tiklīdz neaizsniedzamais būtu rokā, to, kas man jau ir izmestu bez nekādas nožēlas.

Sestdienas nakts šoreiz likās garāka kā citreiz. Iespējams pilnīgi bezjēdzīgais laiks ko pavadījām dzelzceļa stacijā un pēc tam guļot kaut kādā fancy (!) kebabu ēstuvē atstāja iespaidu, ka 3:50 šoreiz pienāca vēlāk kā parasti.

Vakar ap četriem pēcpusdienā pāēdām brokastis  un tad braucām uz Nikiszowiec sēdēt uz soliņa un dzert aliņu. Vēlāk čills pa istabu ar waking life fonā, kuru man liekas drīz jau varēšu citēt no galvas.

Es laikam tiešām nesmaidu pārāk bieži, ja tajās reizēs, kad lūpu kaktiņi pavelkās uz augšu un vaigos parādās bedrītes, tas tiek apsveikts gandrīz vai ar aplausu vētru.

Pēc tik ļoti miera pilnām dienām, es nesaprotu, kā ir iespējams atgriezties pie pienākumiem, grafika un cilvēkiem. Man tik ļoti patīk turpināt nedēļas nogales arī pirmdienās. Viss ir tā mierīgi, bez liekas steigas un vārdiem, spiediena, nevajadzīgiem nākotnes plāniem.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?