Klausos vecu poļu mūziku un mēģinu atskatīties uz pagājušo nedēļu, skārtot galvu.

Pirmdienas vakarā pārgurusi ierados Katowicē. Nākamajā rītā piecēlos vēlāk kā vajadzētu un tāpēc mantas krāmēju vienkārši metot visu uz gultas un haotiski mēģinot sastumt mugursomā.

Otrdien sāka snigt. Lielām un baltām pārslām. Biju šokā, jo divas dienas iepriekš vazājos puspliku pakaļu un bija karsts. Vilciens iebrauca Varšavā vairāk kā stundu vēlāk, smalki. Vidū kaut kur apstājās un sāka braukt atpakaļ, tad atkal stāvēja, atkal brauca atpakaļgaitā. Paldies sniegam, kam tur vispār nebija jābūt !

Nedēļa Varšavā – patiesībā pat bija jāstrādā. Katru dienu biju birojā, kur kopā vēl ar citiem miljardons cilvēkiem, kas tur bija uzradušies nez no kurienes, līmēju griezu, domāju un gatavojos izstādei un Parada Schumana.

Izstādes dienā lielāktoties kaut kur stutēju kokus pagalmā vai vārtījos pa dīvānu, jo bijām tur bezsakarā daudz cilvēku, kam tur viss jāsakarina. Atklāšanā bija pat diezgan daudz cilvēku. Visi gan man likās vairāk ieinteresēti ēdienā, bet tas nu tā. Paši pēc kaut kādām 10 min pēc oficiālās sākuma runas sākām dzert maģisko fantu, lai spētu izvilkt tur vēl trīs stundas.

No tā vakar man visvairāk patika bezpajumtnieks, kas sēdēja uz viena no krēsliem, ēda ābolu un citus paikas pārpalikumus. Bet tas bija tā jauki, neiviens viņu nedzina projām un vīrs mierīgi sēdēja, iekoda un skatījās video projekcijas.

Parada Schumana ir viens diezgan liels bardaks. Bet tā jau interesanti. Bilžu pagaidām nav, bet ir daudz tizlu video, kur visi brīvprātīgie lēkā pa mašīnu (nu to platformu aizmugurē) un ārdās pie kaut kādas elektronikas. Parādes maŗšruts it kā bija diezgan īss, bet tā kā visi cilvēki un mašīnas kustējās ļoti lēnu, paspējam jau tur izbesīties no nepārtrauktas lēkāšanas un bezsakarīgas kliegšanas. Pārējo dienas daļu pavadīju zīmējot karougus uz civlēku sejām, mēģinot viņu pierunāt uzrkastīt kaut ko uz Volunteers’ manifest sienas un vazājoties apkārt un skatoties, ko citās teltīs cilvēki dara.

Nākamajā dienā cēlos ļoti agri, lai varētu savākt Rosoliņas kundzi no autoostas. Bija jau baigi kūl, pavadījām dienu runājot par vecajiem labajiem laikiem. Satiku viņas jauno poļu čali. xD Uzbraucām augšā palac kultury (zinātņu akadēmijas lielāks variants) un visu dienu random vietās dzērām aliņu.

Tea sauc braukāties ar riteni, man jāiet.