:)Paldies.
Es Tava ieraksta sakarā atcerējos, ka man dikti patika, dzīvojot laukos mosties pirms saules lēkta.Meža dzīvnieki tad nav tik tramīgi un nāca meža malā zāli ēst.
Man patika tos vērot.
Svārku malas gan vienmēr sabridu slapjas...rīta rasā...un kājeles nosala.
Un pēc tam viesu istabā uz dīvāna iemigu...blakus kafijas krūzei.:))