Aij, kāds smuks suns ar mani sēdētu zem galda pērkona laikā.;)))
Gaisa buča no manis viņam!;)
Es dikti gribu uz mežu...vazātos, vazātos, līdz iekristu uz deguna sūnās...Lubānas meži gan ir līdz tādai pakāpei izvaroti(atvaino par izteicienu), ka asaras sasprāgst to redzot.Ja kailcirte, tad nones visu nost.Izdangā ar smago tehniku.Visas manas sēņu vietas:((
Kā sanāk?Sakrājas emocijas.Sajūta, ka attālinos no cilvēka, kurš man daudz nozīmē.Un šodien izkritu eksāmenā.Ceļu satiksmē.Un TIK STULBI!Tādu nieku dēļ.:(
Mana galva толька на щи годна!:)