vv ([info]vv) rakstīja,
@ 2007-05-12 20:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: lonely

Sirds kliedz
JAUTĀJUMS.
Mani nomoka tāds puslīdz absurds jautājums - kā atrodoties starp labi un ne tik labi pazīstamiem ļautiņiem var justies tik vientuļš kā uz neapdzīvotas salas? Kādu svētlaimīgu brīdi šķiet, ka ir forši, un pieļauju,ka tā arī ir, ja ne vien mana uzmācīgā vientulības sajūta atkal mani neapciemotu. Vienbrīd tusējos pa klubu ar draugiem un jūtos super, bet pēc brīža viss radikāli mainās, es vairs nejūtos kā es. Ir ES un CITI. Es un masa. Tik sasodīti vientuļi...

IEMESLS.
Es zinu,kas par lietu. Es palieku vecāka. Draugi viens pēc otra atrod savas otrās pusītes, dažs labs pat precas. Bet es vēl aizvien esmu vientuļa. Kauns atzīties, ka man tādā vecumā nav bijušas nevienas attiecības. Nu labi,sasējos ar vienu gados 16, bet tās nebija attiecības manā uztverē - kāds indivīds pamanījās samīlējušos muļķīti pavazāt aiz deguna. Viņš pat neko nesolīja - es zināju, ka viņam ir draudzene,ka viņš pie viņas brauc, bet es savos "saldajos 16" biju sadomājusies,ka ja jau viņš man pievērš uzmanību, tad viņš ar draudzeni taisās uz šķiršanos. Totāls stulbums, atzīstos. Nu ja, un pēc tam, kad šito biju pasūtījusi, vairs nevienu neesmu sev klāt laidusi.

PARADOKSS.
Es bēgu no tā, ko visvairāk vēlos. Esmu pārāk nobijusies, kaut sev to neatzīstu. Esmu iemīlējusies tik nezinu vai tas ir cilvēks vai iztēles auglis, par kuru sapņoju un iztēlojos sev blakus, bet satiekot dzīvē bieži vien viņu ignorēju un izturos vēsi. Es kā spītniece esmu viņu nolūkojusi un neviena cita man nevag, neviens cits mani neinteresē. Tādēļ telpa ir tukša, ja tevis tur nav. Bet es jau to neatzīšu. Mani nodod vien acu skatiens. Ieejot telpā es allaž meklēju tavas vērojošās acis. Acis, kuras mani pievelk un biedē vienlaicīgi, reizēm tu tā skaties itkā redzētu man cauri, tad man paliek neomulīgi no tava ciešā skatiena, es novēršos un izliekos nemanam tevi. Bet es redzu,ka tu tupini vērot. Šķiet, mēs abi kko gaidam. Nekas nenotiek. Bet es vēlētos, lai tu vienkārši mani noskūpstītu, nevajag neko teikt, nevajag tos mulsuma pilnos vārdus, skūpsts pateiktu visu, man tā šķiet.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2007-05-16 14:33 (saite)
viss izriet un tai pat laika neizriet nekas no viena jautajuma un atbildes uz to, dzive ir tik svariga ka to needrikst sachakaret, vai ta ir tikai dzive un jakjer viss peec kartas nekavejoties, neiedziljinoties? un no ta savukart izriet, lai ari ka, svarigi ir tikai viens, pozitivisms, labas lietas, merkji, un lai ari cik slikta nebutu, nozime ir tikai labajam. parasti neskaita cik naudas ir aizgajis, bet cik ir maka. tatad - laban neskaitit itin neko, vienkarshi darit visu, lai nepaliek sajuta ka kautkas nav izdarits un vienalga kadas tam bus sekas, nekas nav muzigs.
ak dievs, runaju nu jau ka sieviete, lidzsvaram - muahahaa!

(Atbildēt uz šo)


[info]vv
2007-05-18 19:17 (saite)
īstenībā besī laukā,pieauguši cilvēki,bet čakarējas kā bērni..

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2007-05-21 11:29 (saite)
kad pieaugushi chakarejas ka berni, kamer vinjiem pashiem nav bernu un ari pectam, kamer tas nesak negativi iespaidot bernu ir arkartigi jauki, manuprat.
savukart kad berni chakarejas ka pieaugushi, tad gan paliek ta bishkiit nelabi.
un tas vis ir tikai jedzieni un vardi.
pieaugusho vislabak manuprat butu aizvietot ar vardu - vecaks, nu vienkarshi vecaks neka tu vai es, cita paaudze, vai ari tads, kas ir vecaks, kam ir bernelji :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?