"Vai tad shis asinjainais crks buutu pienjemamaaks? Kaa cilveekiem var ienaakt praataa iztureeties tik nezjeeliigi pret mirstosho, ja vinsh nav Dieva deels? Tad tak vinsh ir vienkaarshi traks, bet ljoti labs cilveeks. Vinsh tic tam, ka visus ir iespeejams glaabt, vinsh nepretojas. Vinsh nevienam nepaarmet, vinsh pat luudzas par saviem paaridariitaajiem, vai tiesham cilveeki ir tik nozjeelojamas buutnes, kuas nekas nespeej aizkustinaat?"

Redzi, ka cilvēki tomēr ir nožēlojamas būtnes... Jebkuros laikos un jebkurš savā būtībā ir nožēlojams egoists. Pamatā jau nav tas, cik labs viņš bijis, nav tas, ka ir izpircis cilvēku grēkus, bet gan tīrākā politika; kādam bija izdevīgi viņu novākt no ceļa, t.i., pastāvošai varai. Tā taču ir jebkurā laikā, pat mūsdienās. Trakos ar' neatzīst. Nez, kāpēc tad saka, ka jau kopš seniem laikiem pastāv tā cilvēku šķirošana un ka vislielākā daļa ir muļķi, kas pakļāvušies viltīgajiem... Katrs cīnās par savu vēlmju/gribu/iegribu/utt. piepildīšanu jebkuros apstākļos. Kristus bija traucēklis, kas varēja tautu sacelt pret valdošo varu, tāpēc arī viņam - vienīgajam - nācās samaksāt par to, ka gribēja kk mainīt. Vienalga, kādu nodomu vadīts viņš to darīja...

"... Dieva deelu, kursh izpeerk muusu greekus."

Šī filma vairāk spēlē uz mūsu vājajiem nerviem, kas nepanes smagas vardarbības, ļaunuma izpausmes. Bet, ja skatās no tā, ka pieminēji - "Sveetku skaistums ir augshaamcelshanaas briinumaa, nevis cilveeka mociishanaa
", tad jāsaka vien... cilvēki vairs īsti nav vienoti ticībā... līdz ar to zūd svētku brīnums, ko tikai fanātiskie ticīgie uztver kā svētkus. Pārējiem Lieldienas ir Olu svētki. Teikšu godīgi - arī man... Mums ir dotas tik daudzas idejas, ka liek pārdomāt, vai tiešām visi šie pekstiņi vai patiesība ir tas, kas tas ir... Ticība jau pirmām kārtām, man šķiet, mūsdienās ir diezgan pašpersonisks jautājums.