8/22/16 09:11 amPēc labām brīvdienām vienmēr ļoti grūti atgriezties realitātē, it īpaši ja ir tāds kontrasts - brīvdienās saule, bet pirmdienā tumsa un lietus.Man bija pasakainas brīvdienas Ventspilī ar Rūdi un tagad es jau atkal nevaru sagaidīt nākamo nedēļas nogali. Tas ir so me - visu laiku kaut ko gaidīt. Šobrīd es gaidu, kad beigsies autoskolas, lai varu ķerstiet klāt nākamajam projektam. un pēc tam es gaidu, kad rūdis beidzot pabeigs maģistru, lai varam kopā ķerties nākošajam projektam. Par laimi esmu sapratusi, ka dzīve ir arī tas, kas notiek starp šiem gaidītajiem notikumiem, tāpēc savu laiku mēģinu aizpildīt pēc iespējas kvalitatīvāk. Kamēr visi kolēģi ir atvaļinājumā, priekšniece slima un vēl viena kolēģi ir sapulcē, es darbu kaudzes vietā gatavošos ieskaitei autoskolā - darbā vadība saka, lai domāju ilgtermiņā. Tad nu to arī daru. |
How can I make the best out of this moment
Recent Entries
9/29/15 09:31 amŠodien darbā noteikti būs jāpaliek līdz kādiem 8iem tikai tāpēc, ka es te tagad rakstu. Man ir neprātīgi daudz darba un es neredzu tam galu.Kad mācījos augstskolā un sanāca kaut ko iekavēt sakarā ar Grieķiju, tad zināju, ka līdz tādam un tādam datumam visas ieskaites būs nokārtotas un tad sāksies vasara. Tagad man nav ne jausmas. Zinu ka rīt ir pēdējā diena, tad lielākā daļa cilvēku aiziet un tad sākas pārejas posms. Prognozes ir ka vismaz līdz jaunajam gadam mums te valdīs haoss :) Vispār jau uzņēmums man nemaksā par to, lai es te tagad internetā izleju dvēseli, bet man cita laika nav un arī es nevaru strādāt 9 stundas no vietas. Man ļoti patīk ziņas par uzņēmumiem, kas pāriet uz 6 stundu darba dienu. Tas ir daudz cilvēcīgās. Es ceru, ka arī mana darba vieta agri vai vēlu uz to saņemsies. Tas uzlabos produktivitāti un cilvēku laimes līmeni. Tā man patīk domāt. Runājot par darbu man jārunā arī par Rūdi. Jāsaka, ka priecājos, ka pāreju strādāt citur vismaz tāpēc, ka strādāšana vienā vietā ar otru pusīti neizvērtās tik aizraujoši kā es to biju iztēlojusies. Man padoms tiem, kas nolēma šo penteri izlasīt - nekad tā nedarīt. Man jau darbā pietiek ar šīm problēmām, bet runāt par to mašīnā un mājās ir pēdējais, ko gribu pēc 9 h darba dienas. Taču Rūdim iet labi, no jaunā gada mainās amats un alga atbilstoši. Man ļoti liels prieks par viņu. Viņš man ir liels atbalsts. Piektdien pēc braukšanas biju tik pilna ar emocijām, ka negribot visu nācās izgāzt pār viņu. Esmu tik overwhelmed, ka nekas labs no tā sanākt nevar. Viņš stipri mani satvēra, apskāva un es viņa ķermeņa siltumā un smaržā neizturēju un sāku raudāt. Asaras lija par visu slikto, bet viņš tai stāvēja. Pēc tam kļuva daudz vieglāk. Tas ir tieši tas, kam man pietrūkst - emociju izlikšana. Parasti tas tiek darīt te klabē. Atceros, ka Evita vārda dienā prasīja kā man iet un kad teicu, ka labi, pabrīnījās un teica, ka pēc klabes tā spriest nevar. Bet man taču iet labi! Patiesībā jau klabe ir tāda domu izgāztuve. Te tiek likts pārsvarā tas, ko skaļi ir kauns teikt vai vienkārši vajag kaut kur izlikt, bet īsti kur nav. Nevis izgāztuve bet tāda atvilktne, kurā ir visādi krāmi. Ik pa laikam atver, pabrīnies cik daudz visa kā, bet nekā jēdzīga arī īsti nav. Tāpat pēdējā laikā grūti sevi ir motivēt. Kā lai saņemās? Man jau patīk visu novelt uz rudeni, aukstumu un nogurdinošo darba dienu, bet tas jau nav nekas laikam? Viss ka man bija vajadzīgs ir izdarīts. |
8/5/15 08:46 amTas, ka darbā nevaru saņemties izturēt vienu veselu darba nedēļu ir viens, bet par visu vairāk es laikam šobrīd gribu pati savu dzīvokli.Es vairs negribu gulēt īrētā gultā, mazgāties īrētā dušā un brīvdienās uzkopt īrētu dzīvokli. Es gribu pati savas mājas!! Šobrīd līdz tam liekas tikpat tālu kā līdz mēnesim. Rūdis no sākuma grib apprecēties un tikai tad pirkt dzīvokli. Kā lai sakrāj naudu kāzām, ja visu laiku simti tiek tērēti, lai samaksātu kāda cita hipotekāro kredītu (lasīt: īrētu dzīvokli)? Šobrīd esmu izmisumā. Tur vairs dzīvot negribu, jaunu dzīvokli meklēt ir emocionāli ļoti grūti, jo katra diena beidzas ar vilšanos un dienas baigās esmu turpat, kur sākumā. + joprojām nezinu kas būs ar darbu. Vai man piedāvās strādāt NPD vai iepirkumos Laimā? |
2/24/14 01:18 pmTik skaista diena ārā, bet es sēžu iekšā - dārbā.Bet tas nekas, jo man ir pēdējā darba diena! Ceturtdien vēl pēdējā nkats maiņa un tas arī viss. Rūdis tieši šobrīd jau saņem jaunā dzīvokļa atslēgas. Rīt abiem brīvs un vakram sākt pārvākties. Lieki teikt, ka esmu parlaimīga!!! |
12/14/13 06:05 amNoskatījos 50 bildes, kas 2013 tika atzītas par labākajām. Zināju, ka nekas smuks tur nebūs. pārsvarā katastrofas un cilvēku ciešanas, bet tiiiik daudz emociju.un es pēkšņi sajutos tik laimīga. man taču viss ir kārtībā. gribas pasmieties par savām sikajām, nožēlojamajām problēmām. es esmu laimīga !!! |
7/30/13 02:59 amnegribēju rakstīt līdz viss nav pilnīgi nokārtojies.tad nu tā - esmu aizgājusi no vecā darba, kas neteikšu, ka riebās, bet priekšniece bija tik ļoti neizturama un viss bardaks, kas tur valdīja, mani vnk padarīja traku. Tagad man ir jauns darbs viesnīcā, esmu ļoti priecīga un man šeit tik ļoti patīk! Protams, ka tas nav mans mūža sapnis, bet man patīk sajūta, ka zinu, ko darīt, lai sasniegtu to, ko vēlos, tāpēc šobrīd jūtos ļoti pateicīga par visu, kas man ir. Neatņemama tā sastāvdaļa ir Rūdolfs. Es joprojām nespēju noticēt, ka esam kopā, jo vinš ir vienkārši lielisks. Katru dienu viņā iemīlos arvien vairāk un vairāk. Nekad tā neesmu jutusies. Man ir sajūta, ka viņš mani papildina un esmu labāks cilvēks kopā ar viņu, ko no sevis, ja godīgi, tad vispār negaidīju. Drausmīgi riebjas, ka nav laiks nevienu satikt. Augustā mēģināšu izplānot savas brīvdienas tā, lai ir laiks visam, ko gribu izdarīt. Tas un vēl viena negatīvā lieta. Nauda. Nesen sev apsolīju, ka par naudu nekad nedomāšu. Cik nu nekad, bet tas nebūs iemesls, lai bēdātos un domāt cik dzīve ir netaisnīga. Bet tā iepriekšējā darba dēļ par to jādomā arvien biežāk, nezinu kas man notika, kas piekritu tur strādāt un kāpēc vispār tik ilgi tur paliku, ja alga bija tik smieklīga. Līdz algai būs grūti, bet gan jau es kaut kā :) Sēžu viena viesnīcā un domāju par to, cik dzīve ir skaista! |
7/7/13 06:34 pmIzrādās, ka izdarīt pareizo izvēli ir daudz grūtāk, nekā kāpt uz viena un tā paša grābekļa jau divus gadus pēc kārtas.Es gribu jaunu svaigu sākumu, bet ar viņu tas nebija iespējams, lai cik ļoti to gribētos. Es viņam to biju, esmu un vienmēr būšu parādā. Par nelaimi man tas ir parāds,ko nespēšu atmaksāt. Piedod |
9/26/12 12:57 amšodien es veiklā nogāzu alus pudeli, šodien es netīšām masai pa telefonu pateicu - bļeģ man māsa zvana un šodien arturs mani bildināja.say what? |
4/22/12 10:08 pm[22:06:26] recreater14: mana sirds pieder tev |
10/6/11 11:43 pmskatos How I Met Your Mother un gaidu savu vīru mājās :)tikai žēl, ka mūsu mājas ir vairāk kā 3 h lidojuma attālumā... sazvanīšanās un milijons sms dienā is not enought. vēl tikai mēnesis  |
1/3/11 03:08 pmJancis atkal aizbrauca un atkal ir skumji |
8/17/10 10:45 pmideāli, ideāla diena! uzvilku jaunos svārkus un zandales, dabuju naudu, satiku Kristiānu, sarunāju, ka rīt braucu pie viņas, aizbraucu pie mīļuma, dievīgi pavadījām laiciņu, pamīlējāmies un vakarā ar kājām uz mājās un pa ceļam uz hesītī. es tik ļoti esmu pieradusi tik tālu staigāt, ka man tas sāk likties normāli un kājas vairs nemaz nepiekūst.mmm. vel tikai dažas dienas. tātad rīt pie Kikas un 5dien Grūtas ballīte! aaa. kaa man viņas dz diena atgādina 2us gadus vecus notikumus un vispār visu to burvīgo laiku. bet dzīvot tagadnē arī ir forši:) |
8/16/10 10:04 pmšodien visu dienu dz;ivojos pa J mājām ar milijards maziem bērniem. nu labi, viņi bija tikai 5. bērni nogurdina!vakarā atkal braucu mājās milzīgā J džemperī un šortos, kurus nevar redzēt cauri visai pilsētai. kad mēs ar viņu braucam kopā tādos mierīgos vakaros, es j;utos tik laimīga un ne par ko citu nedomāju. taču jau pēc 2 nedēļām sākas mācības! ak vai! man ir diezgan bailīga sajūta :/ |
8/10/10 01:58 pmkārtju lietas un re ko atradu ! šito Inta uzzimēja ļoti sen, kad mēs ar j vēl nebijām kopā.Man rakstīts : I love Jānis and Black&white (including zebras), bet jancism I love Anna and Basketball. un no hair :D |
8/2/10 10:39 pm - jaukā dieniņa :)kā jau ieprieks minēju, šodien satikos ar bijušo kl biedreni. aizbraucām uz Ozo, uztaisījām nelielu pikniku, nopeldējāmies un biš paklačojāmies, kā jau meitenes. viskaut ko foršu saplānojām. Izdomājām, ka jābrauz uz jūriņu baudīt pēdējo vasaras mēnesi un ķērt saulīti. 4dien braucam, ja vien laiciņš nepievils, bet augustu jau sola siltu :) Es zinu, ka tad, kad gulēšu smiltīs man būs garlaicīgi un tas viss ātri apniks, bet tagad es jutos kā ziemā, kad sau;es nemaz nav, bet tagad ir saule. ok es jūtu, ka tas makes no sense :Dvēl izdomājām, ka būtu jāsarīko meiteņu vakars, kā senos laikos, kad visas savācāmies pie kādas, palikām pa nakti riktīgi daudz runājām, spēlējām patiesību vai risku un daudz klačojāmies. Protams, obligāti kaut kas jāizcepj un jāsataisa daudz ņammīgu lietiņu pidžammbalīte karoc. rudenī taču visas būsim lielas meitenes. kad bijām piekususšs no saules, Laura aizbrauca mājās, bet es pie J aizbraucu. pačilojām tur atlikušo dienas daļu. braucām ar ričukiem uz Jelgavu un runājām par visām tām lietām, ko es cenšos nedomāt un viņš arī cenšās, bet kādu dienu jau par to visu būs jārunā, tā kā mēs viens otru morāli gatavojam. gandrīz sāku raudāt, bet tad es piedāvāju iebraukt Hesburgerā paņemt garšīgo saldējumu un pasēdēt ārā. Kāpēc atlikušās dienas pēdāties, ja tās var pavadīt ļoti labi? un tiešām es jutos kā randiņā. tas bija tik jauki, trūka tikai vecpilsētas un puķītes uz galdiņa. bet tās jau ir tikai lietas. tālāk braucot vēroju pilsētas ahritektūru (ja to tā var nosaukt) un man pavērās diezgan patīkams skats. jutos kā veco laiku filmā. diena izdevusies (y)  p.s. esmu uzņemta pārtikas tehnoloģijas budžetā. jādodas parastīt līgums. |
7/26/10 10:39 pmNu tad man šodien ir tā vārdadieniņa. No sākuma man šuismīgi sāpēja vēders, tad atnāca mīļums un atnesa man puķītes un veselu tūtu ar končām! šitās te, manas mīļākās. Mamma nopirks dievīgas kūciņas vakarā bijām čili, tad iegājām kolonnā, jo man vajadzeeja nopirkt acu zīmuli, bet izrādās, ka tur bija tikai testeris. pārdevēja teica, ka viņi var jau iedot to testeri man, ja nav prece. es domāju ka būs lētāk, ja jau testeris, bet viņa teica, ka vispār nebūs jāmaksā! nospic;eja un atdeva man zīmuliiti :) ietauoīju 3,5o un jutos baigi labi. aizgājām pie Ances, kurai arī šodien vd, jo J vajadzēja iešūt bikses. Ance sāka runāt par to kā raudāja, kad R aizbrauca un man tas likās tik šausmīgi un negodīgi, jo pēc dažam nedēļam man mīļums aizbrauks un kā tad es raudāšu es neiznu. gājām mājās ar j un laiciņš bija tik jauks, jutos kā no jauna iemīlējusies, bet mājās visu laiku domāju par to, ka viņam jābrauc prom. atlikušo vakara daļu pavadīju viņam pieglaudusies raudot. neko neteicu arī vinš neko neteica. viņš jau saprot kāpēc, bet nevien no mums nerunā par to. tagas spēlēšu sim city un aizmirši šu par to visu. Austra'zvan;ija piedāvāja iet āra, bet man tik ļoti bail srtaigāt pa tumsu, sarunajām satikties nākošnedēļ. ai kā man viņa pietrūkst. |
7/25/10 11:20 pmap 11iem atnācu mājās, man sāp vēders un roka. roka vispār nepatēmu. ienesām kultūras namā naudiņu un lēnā gaitā devāmies pie manis, jo Jancis te atstāja riteni. tie mirkļi ir tik dievīgi, gribas lai nekad nebeidzās tas viss, lai gan beigu termiņš jau ir nolikts. J šodien atnāca bēdīgs un saka, ka palicis tikai mēnesis, es neiznu ko teikt, nezinu kā mierināt, es nezinu kā būs. tas ir tik biedējoši.pēc darbalaika beigām vēlreiz izstaigajām visas skulptūras, safočējāmies un parunājām ar policistu. bija atbraucis Harijs, kas bija reāli lieki - viss, ko viņš izdarīga bija mana garastāvokļa sabojāšana. grr. annoying! tā kā neemu gulējusi šonakt gandrīz nemaz, ejot mājās par to vien domāju, ka iekritīšu gultiņā un aizmigšu, pat ēst negribējās, bet kad es ieradzīju, ka mamma uztaisiijusi manu mīļāko ēdienu, es nespēju pretoties un sakrāvu sev uz šķivja dubultlielu porciju, cik es būtu apēdusi parastā situācijā. tas tomēr ir tik jauki, ja ir kāds, kas parūpējas un uztaisa ēst, parunājas ar tevi, dod padomu. varbūt tomēr nevajag steigties pamest mājas. visu tupmāko dzīvi dzīvošu atsevišķi no vecākiem, tagad tomēr jāizbauda ērtības :) |
7/19/10 11:25 pmak dievs, ak dievs. šis vakars bija vnk awesome! pa dienu apstiprināju pieteikumu studijām, satiku pilī vienu meiteni no kursiem, tad aizbraucu pi emīļuma, aidzedzinaaju un iespraudu sveciiti kuuciņā un piezvaniiju, lai viņš iznaak. apsveicu, uzdaavinaaju muusu kopbildiiti zilā rāmītī. sen nebijām tikušies, runājāmis par viskaut ko. un tagad vakarā viņa vecāki nolēma viņam beidzot uzdāvināt dz dienas dāvanu, kas bija BIG paarsteigums. Jānis jau pasme'jās, ka būs sudraba karote vai kabatas nazis :Dlidojums ar lidmašīnu pāri Jelgavai. Ak Dievs tas bija tik superīgi! J vecāki nolēma, ka man arii jaalido, jo tad viņam buus ar ko daliities emocijaas un pārrunāt visu. Es man liekas biju satrauktāka un priecīgāja parmīlumu, jo nekad mūžā nekur neemu lidojusi.Mums bija jāvelk lielās austiņas ar mikrafonu. ^^ Pilsēta izksatās tik maza un tu jūties tik niecīgs tur dzīvojot, es redzēju, gan savu, gan mīļuma māju un viņs ir mazākas par sērkocinu kastītēm! viss ir tik nereāls un maziņš. Vienā miklī biju virs savas mājas, bet pēc minūtes jau virs Ozo dīķa. un tad jaukais pilots paparsiija vai gribu izbaudiit amerikāņu kalniņus un tad viņš cēlās augšā un laidās lejā, man likā, ka man sirds apstāsies :D bet tas bija tik COOL!!! un tad es parsiiju, lai veelreiz taa izdara :D Lai nu kā mīļumam tomēr patika, lai gan no sākuma viņš bija reāli sabijies, jo līdz pat lidlaikam nezināja, kas viņu sagaida. šī diena ir viena no tām neaizmirstamjām :)  |
7/19/10 11:29 amEs tikko lasiiju savus vecos ierakstus, nejau no šī bloga bet mana vecā. nostaļģijaTgagad sataisiišos iešu nopirkt Jancim kuuciņu un braukšu uz ozo beiezot apsveikt dz dienā savu mīļumiņu. Dokumentus iesniegt iešu rīt, jo šodien tur solās būt milzīgi garas rindas. |
5/13/10 09:38 pmes ar to nolēdēto prizmau cīnos jau kādu stundu! baigai sūds tik un tā sanāca :Dskolā gāja jauki, vienīgais mani nereāli nobesīja viena klasesbiedrene. biju gatava viņai iesist! pēc stundām biju pie mīļuma. Skatījāmies Iron Man, bet pirmo daļu.forša filma, bet pārāk vardarbīga. pasauļojamies un tā. uztaisījām picu, nē', mīļums man uztaisīja, kad esmu pie viņa man nekas nav jādara :D esmu princese. šodien mamma jūtas jau labāk. rīt beidzot ir piekt diena! brīvdeinās visticamāk, ka braukšu uz muzeju nakti |
Powered by Sviesta Ciba