10/2/15 08:30 amŠodiena ir the worst.9os ir tikšanās ar turkiem. esmu super stressed un man ir super pms. man visu laiku gribas bimbāt!! cerams, ka nesākšu raudāt sapulces vidu, kad kāds pateiks kaut ko tādu, kas man nepatīk. pēdējā diena jāiztur, vakarā vēl braukšana. fak fak fak fak. neko! no šitā visa negribu. |
How can I make the best out of this moment
Recent Entries
9/29/15 09:31 amŠodien darbā noteikti būs jāpaliek līdz kādiem 8iem tikai tāpēc, ka es te tagad rakstu. Man ir neprātīgi daudz darba un es neredzu tam galu.Kad mācījos augstskolā un sanāca kaut ko iekavēt sakarā ar Grieķiju, tad zināju, ka līdz tādam un tādam datumam visas ieskaites būs nokārtotas un tad sāksies vasara. Tagad man nav ne jausmas. Zinu ka rīt ir pēdējā diena, tad lielākā daļa cilvēku aiziet un tad sākas pārejas posms. Prognozes ir ka vismaz līdz jaunajam gadam mums te valdīs haoss :) Vispār jau uzņēmums man nemaksā par to, lai es te tagad internetā izleju dvēseli, bet man cita laika nav un arī es nevaru strādāt 9 stundas no vietas. Man ļoti patīk ziņas par uzņēmumiem, kas pāriet uz 6 stundu darba dienu. Tas ir daudz cilvēcīgās. Es ceru, ka arī mana darba vieta agri vai vēlu uz to saņemsies. Tas uzlabos produktivitāti un cilvēku laimes līmeni. Tā man patīk domāt. Runājot par darbu man jārunā arī par Rūdi. Jāsaka, ka priecājos, ka pāreju strādāt citur vismaz tāpēc, ka strādāšana vienā vietā ar otru pusīti neizvērtās tik aizraujoši kā es to biju iztēlojusies. Man padoms tiem, kas nolēma šo penteri izlasīt - nekad tā nedarīt. Man jau darbā pietiek ar šīm problēmām, bet runāt par to mašīnā un mājās ir pēdējais, ko gribu pēc 9 h darba dienas. Taču Rūdim iet labi, no jaunā gada mainās amats un alga atbilstoši. Man ļoti liels prieks par viņu. Viņš man ir liels atbalsts. Piektdien pēc braukšanas biju tik pilna ar emocijām, ka negribot visu nācās izgāzt pār viņu. Esmu tik overwhelmed, ka nekas labs no tā sanākt nevar. Viņš stipri mani satvēra, apskāva un es viņa ķermeņa siltumā un smaržā neizturēju un sāku raudāt. Asaras lija par visu slikto, bet viņš tai stāvēja. Pēc tam kļuva daudz vieglāk. Tas ir tieši tas, kam man pietrūkst - emociju izlikšana. Parasti tas tiek darīt te klabē. Atceros, ka Evita vārda dienā prasīja kā man iet un kad teicu, ka labi, pabrīnījās un teica, ka pēc klabes tā spriest nevar. Bet man taču iet labi! Patiesībā jau klabe ir tāda domu izgāztuve. Te tiek likts pārsvarā tas, ko skaļi ir kauns teikt vai vienkārši vajag kaut kur izlikt, bet īsti kur nav. Nevis izgāztuve bet tāda atvilktne, kurā ir visādi krāmi. Ik pa laikam atver, pabrīnies cik daudz visa kā, bet nekā jēdzīga arī īsti nav. Tāpat pēdējā laikā grūti sevi ir motivēt. Kā lai saņemās? Man jau patīk visu novelt uz rudeni, aukstumu un nogurdinošo darba dienu, bet tas jau nav nekas laikam? Viss ka man bija vajadzīgs ir izdarīts. |
9/23/15 08:32 amNevienam nenovēlu uzņēmumu apvienošanos, Man tik daudz darba un es neredzu tam galu. |
8/27/15 11:14 amVakar bija ļoti dīvaina/neparasta diena.Tik dīvaina, ka rūdis ilgāk nespēja izturēt un aizgāja gulēt jau 19:30. Es izturēju ilgāk - sievietes jau vispār ir izturīgākas/spēcīgākas... No rīta pamanīju, ka ir apstājies a dāvinātais pulkstenis. Atceros, ka viņš to dāvināja ar tekstu - mīlēšu tevi tik ilgi, cik ilgi ies šis pulkstenis. Tajā brīdī nopriecājos, ka pulkstenim ir divu gadu garantija. Vakarnakt laikam mīlestība beidzās un arī baterija beidzās. Žēl, ka nevaru tā vienkārši uzrakstīt un uzprasīt, kur tas tika pirkts. Gribas arī siksniņu nomainīt uz jaunu. Lai nu kā, vakar un šodien esmu bez laikrāža (ja neņem vērā divus telefonus manā somā). Bija tikšanās te pat darbā un tad pusdienlaikā bija jābrauc uz Laimu. Mani paaicināja tāpēc, ka rūda kolēģis netiek un tur kaut kāda prezentācija un jāpalīdz ar tulkojumu. Pēdējā mirklī uzzināju, ka es būšu tā, kas tulkos 1,5 h garu prezentāciju no angļu uz lv valodu apmēram 20 nepazīstamiem cilvēkiem :) Lai nu kā pirms prezentācija gribēju uzkarināt savu somu uz sava somas turamā āķīša un tas saplīsa (zaudējums Nr 2). Prezentācijai beidzoties meklēju somā telefonu un pamanīju, ka somai ir noplīsusi sprādze. Tā soma jau pēdējo mēnesi izskatās krimināli, bet tajā mirklī nonāca tik tālu, ka sapratu, ka man kauns būt redzētais ar tādu somu - man nav somas(zaudējums Nr 3). Šodien laimā tikšanās ar jauno priekšnieci un iepazīšanās ar jauno kolektīvu, tāpēc vakarā bija brauciens uz plazu pakaļ jaunai somai. mājās pavingroju, palasīju, pastalkoju bijušo kl biedreni instagramā, paskatījos tv, padzēru tēju (to visu darot joprojām atgriezās nepatīkamās ainas/sajūtas no manas tulka pieredzes). Pirms nedēļas man bija bail no šodienas tikšanās, bet paldies dievam, ka vakardienas prezentācija man deva drosmi un tagad man ir skaidrs, ka šodien nekas tik traks tajā sapulcē nevarētu notikt :) Šodien daudzi kolēģi ir nejauki. Rūdis saka, ka cilvēki runā un cilvēkiem skauž. Man tas nepatīk, jo neko sliktu jau neesmu izdarījusi. Pēc nepatīkamas telefonsarunas ar kolēģi, nopriecājos, ka ir cilvēki, kas nepaliks šajā kolektīvā. Tā jau laikam nevar teikt. Es noteikti viņu vietā rīkotos tā pat. |
Powered by Sviesta Ciba