Es bieži aizdomājos nevis,ka zaudēju laiku, bet kā tas ir paskrējis un domāju par to,kā vis ir manā dzīvē iegriezies, priecājos,ka man blakus ir vienmēr bijuši pareizie cilvēki,kas palīdzējuši un ietekmējusi mani, aizdomājos par cilvēkiem,ko nēsmu sen satikusi,bet ir bijuši ļoti svarīgi.. Aizdomājos,par to cik ļoti esmu izaugusi savā ziņā, cik daudz esmu iemācijusies,sasniegusi,pieredzējusi un tad paliek tā- bams tik daudz laika paskrējis,vēl nesen biju skolā un visa mana dzīve bija treniņi un skola,bet tagad..ir tik daudz visa kā,ka vienīgais traucēklis ir laika trūkums. Un mēs jau nekad nezinam ko darīsim- dzīve pasviež iespējas,izmanto :)