Nuss, bērni vairāk vai mazāk laimīgi pie jebkura rasklada/iekārtas, līdz ar to atmiņas lielākajai daļai siltas un nostalģiskas. Kā Fredis reiz izteicās, viņš bērnību izsūtījumā atceras kā varen jestur un saulainu padarīšanu, kamēr viņa māte, kurai izmisumā bija jādomā, kur raut kādus 5 kartupeļus, lai ģimeni nākamo nedēļu pabarotu, tā vis nešķiet. Tb tā nostalģija visnotaļ dabiska.