|
[Jun. 19th, 2015|02:37 pm] |
[ | music |
| | Theodor Bastard / Ветви | ] | Nē, es tomēr laikam nekad neiemīlēšu šitās te visas masu svinības.
Jo jānings vēstniecības dārzā – protams, ka tas ir jauki un omulīgi, satiec ļaužus, ko ikdienā nav laba iemesla satikt, parunājies ar visādiem nepazīstamiem pilsoņiem un rezidentiem, pamalko Užavas spirdzinošo dzērienu, vakars šķiet izdevies.
Bet kaut kādā brīdī saproti, ka negrasies jau kuro reizi atkārtot to pašu sarunu ar to pašu scenāriju, ar Užavas spirdzinošo dzērienu ir jāapietas lēni un uzmanīgi, vienīgā izklaide – pievaktēt desiņas uz grila – ir beigusies.
Un tad tu vienā brīdī sajūties kā zirgs.
Jo zirgs ko dara. Zirgs stāv.
Stāv.
Stāv.
Stāv.
Stāv.
Tad mazliet padzeras.
Un stāv.
Stāv.
Stāv. |
|
|
Comments: |
socializēšanās - tas ir smags darbs, ja.
A es jau visu dienu nostrādājies, paldies.
Tur pasākumā bija viens pavārs, līdzpilsoņi mēģināja viņu pierunāt uz grilēšanu. Man tas likās fašistiski.
āāā, ieviest pasākumā pavāru ir tas pats, kas aizliegt pasākumā runāt par laikapstākļiem un ģimenes locekļu veselību. Ko vispār var darīt pasākumā, ja nevar socializēties ap mangali?!
Ai, nu nē, tu pārprati. Viens no viesiem pēc profesijas bi pavārs. Un VIŅAM gribēja likt grilēt.
> Jo zirgs ko dara. Zirgs stāv. Un paliek arvien sliktāk un sliktāk.
Labi, ka zāle nebija jāēd.
Skaid's, ka labi!
Oh, wait, gurķu salāti... | |