Comments: |
uj, nu cītigi vingro. vingro, kur vien var, arī pivcīti dzerot virpini to plaukstu. visur, kur un kad vien iespēja.
*apzinīga skolnieka balsī* daru, daru, centīgi un pārcentīgi. Cik nopratu no baltsvārča — man tāds kļovijs matainais trāpījies — galīgi nav slikti un ātrāk par 2 mēnešiem vispār ne uz kādiem varoņdarbiem te nevar cerēt, a pilnīgs "it-kā-nekas-nav-bijis" — kaut kur uz gadu.
nu ļoti ceru, ka Tev izdosies panākt "it-kā-nekas-nav-bijis", jo man tas 100% nav izdevies arī pēc gandrīz 2,5gadiem. Lai gan es to roku esmu staipījusi un virpinājusi kur un kad vien var, brīžiem jau tā, ka pati vairs nemanu, ka sabiedrībā to daru :D
Nē nu pilnīgi 100% man arī nebūs, par to jau brīdināja, jo tas kauls mazliet šķībi saaudzis. Bet tur runa par burtiski pāris grādiem atpakaļ liecot, nekritiski.
A kādā ziņā tu jūti, ka ne 100%? Tipa spēka ziņā, vai kustību ziņā, vai kā? Incanti vienkārši uz ko gatavoties :)
(kāds mums te anonīmo posttraumatiķu klubiņš, hehe, atvainojos pārējiem lasītājiem)
man labai rokai bija tāds interesants plaukstas lūzums, ka īkšķis palika karājoties. Saauga līks. Pēc tam vēl DIVAS reizes lauza atkal vaļā un audzēja kopā pa jaunam. Vienalga līks. Nevaru ilgi parakstīt ar pildspalvu, viss notirpst līdz pat plecam. Vēl suši kociņus nepareizi turu:) citādāk viss kā pie normāliem cilvēkiem. Kad nākas drusku vairāk samocīt, tad izlīdzos ar blokādes špricēm.
Ojjēziņ, šitas gan ir izsmalcināti, brrr.
zin, šitas viss ir sūds, pie visa var pierast, bet vot to morālo traumu, kuru ieguvu, kad nācās visus skolas beigšanas eksāmenus kārtot mutiski..To es liktenim vēl joprojām nevaru piedot.
Eu, nu vot tas gan ir kaut kāds cūcings, šitā taču pat gestapovieši nebūtu rīkojušies. Pieņemiet (ļooooooti novēlotas) līdzjūtības, jā gan!
:)paldies! lai Tev viss labi dzist un funkcionē!
Spēka ziņā viss nu jau ir kārtībā. Pirmo gadu roka bija stipri vājāka. Es ar airēšanu un smaiļošanu drusku nodarbojos, fiziski turēt rokās un izdarīt kustības nav problēmu, bet sākumā roka bija krietni vājāka. Tagad ir ok. Airēt netraucē. Klavieres un baseni arī netraucē spēlēt. Vijoli īsti labi vairs nevarētu paspēlēt, jo plaukstu nevaru 100% pagriezt uz augšu un atgriezt atpakaļ. Man tur kaut kāds nervs laikam bija savainots, attiecīgi bieži tirpst roka, un tad sit ar tādiem kā zibeņiem. Piemēram, kaut ko daru, un pēkšņi noraustās plauksta. Uz laika maiņām nesāp. Citādi dzīvē viss ir kārtībā :)
Ō, šito triku ar pagriešanu zinu, jā, aizgriez līdz galam, un tad atpakaļ — lēēēnām un domīgi, nereti piesaucot šādus tādus radiniekus.
Tas par to nervu gan stulbi :/ Sākumā arī pirksti tirpa, až pat satrūkos, bet neko, pamazām atgāja.
nu jā, bet ko darīt - neņemu galvā. Neesmu ne vijolnience, ne ķirurgs. Attiecīgi, viss štokos :) Tev viss būs labi! Cīnies!
Nu ko, atliek tikai gaidīt reportāžas a la Bohēmijas iemītnieku saulainā brīvdiena uz bērīša tornado epicentrā. :)
Hehe. Nē, viss beidzās mierīgi un ierasti, vakarā izgāju uz benzīntanku pēc cigām, atgriezos pēc nepilniem desmit. Kilometriem, nevis pivčiem. :) | |