Ai, nu turies! Es tieši pirms 2 gadiem salauzu zem elkoņa kreiso. Galvaspilsētas ledainais bruģis. 30.dzimšanas dienas rītu sagaidīju dzimtās pilsētas slimnīcas uzņemšanā ieģipsējoties. Ārsts un rentgena māsa spurdza, kad rakstīja personas kodu. Bet par sadzīvi - piešausies. Sāpes pēc pāris dienām pāries. Galvenais - nenolažo ar fizioterapiju. Visi muskuļi būs atrofējušies, kamēr iekustinās, sāpēs daudz vairāk nekā tagad. Ja man toreiz būtu bijusi operācija, nebūtu mēnesis ģipsī un gads fizioterapijā. Tā kā tas koks ar diviem galiem.
Turies un dziļi līdzizprotu!

(Reply to this) (Thread)

Jēziņ, cik iedvesmojošas izredzes.

Mēnesi šitā figņa jānēsā, saki? Es tak nojūgšos!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas katram individuāli, to noteiks ārsts. Bet jā, īstā ballīte sāksies tikai pēc tam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Forši. Paldies, zināšu vismaz uz ko gatavoties.

(Reply to this) (Parent)

Vispār mani incē tikai viens jautājums - kad ir cerības atkal uz veļika kāpt. Čujs, ka tieši pie plaukstas == lielākā slodze, a man te kāreiz vasarai bija mazs, nelietīgs plāniņš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, Tev pie plaukstas. Tad jau elkons nav leņķī sastindzināts. Tad nebūs tik ļauni. Man roka 90 grādu < nostāvēja mēnesi. Kad noņema ģipsi, tā arī palika. Vārītas vistas krāsā ļengans gabaliņš saliekts leņķī. Ne atliekt, ne saliekt, ne plaukstu pagrozīt. Man ir visai augsts sāpju slieksnis, bet kviecu balsī, kad locīja un stiepa terapijā. Tiklīdz varēju pietiekami iztaisnot, uz Duntes ielu Traumatoloģijas centru kapāju ričuku. Tas netraucēja.

Pirmajā reizē, kad aizbraucu turp uz terapiju, pie ārdurvīm kāds ārsts smēķēja. Prasīju, vai šeit kaut kur ir velonovietne. Ārsts ar akmenscietu seju dziļi ievilka dūmu, aizturēja to, izpūta, un tad, cieši skatīdamies man acīs, jautāja: "meitenīt, vai tiešām jums šķiet, ka uz šejieni kādam ir aktuāli braukt ar riteni???"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie pēdējā teikuma asarās :D

Ne ne, tikai apakšdaļa iestīvināta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stc, arī man tas bija pirmais lūzums, ja neskaita lauzto sirdi un degunu 12.klases izlaidumā, kad ieskrēju ar seju čuguna līdztekās. Vienīgais, ko ir vērts ievēlēties - nekad, nekad nesalauzt vēl kādu kaulu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, nu deguns man arī ir bijis, bet to es pat neskaitu par īstu lūzumu. Nez, mok tāpēc, ka konkrētajā situācijā tas bija patiesi, salīdzinoši, sīkums.

(Reply to this) (Parent)

Bet respekts par skilliem, kā tev to ir izdevies izdarīt :)

(Reply to this) (Parent)

Un par barometru - tas laikam arī individuāli. Es neko ne uz kādām laika maiņām nejūtu

(Reply to this) (Parent)