|
[Mar. 15th, 2014|01:33 pm] |
|
|
|
Comments: |
Vispār mani incē tikai viens jautājums - kad ir cerības atkal uz veļika kāpt. Čujs, ka tieši pie plaukstas == lielākā slodze, a man te kāreiz vasarai bija mazs, nelietīgs plāniņš.
Ā, Tev pie plaukstas. Tad jau elkons nav leņķī sastindzināts. Tad nebūs tik ļauni. Man roka 90 grādu < nostāvēja mēnesi. Kad noņema ģipsi, tā arī palika. Vārītas vistas krāsā ļengans gabaliņš saliekts leņķī. Ne atliekt, ne saliekt, ne plaukstu pagrozīt. Man ir visai augsts sāpju slieksnis, bet kviecu balsī, kad locīja un stiepa terapijā. Tiklīdz varēju pietiekami iztaisnot, uz Duntes ielu Traumatoloģijas centru kapāju ričuku. Tas netraucēja.
Pirmajā reizē, kad aizbraucu turp uz terapiju, pie ārdurvīm kāds ārsts smēķēja. Prasīju, vai šeit kaut kur ir velonovietne. Ārsts ar akmenscietu seju dziļi ievilka dūmu, aizturēja to, izpūta, un tad, cieši skatīdamies man acīs, jautāja: "meitenīt, vai tiešām jums šķiet, ka uz šejieni kādam ir aktuāli braukt ar riteni???"
Pie pēdējā teikuma asarās :D
Ne ne, tikai apakšdaļa iestīvināta.
Stc, arī man tas bija pirmais lūzums, ja neskaita lauzto sirdi un degunu 12.klases izlaidumā, kad ieskrēju ar seju čuguna līdztekās. Vienīgais, ko ir vērts ievēlēties - nekad, nekad nesalauzt vēl kādu kaulu
Ā, nu deguns man arī ir bijis, bet to es pat neskaitu par īstu lūzumu. Nez, mok tāpēc, ka konkrētajā situācijā tas bija patiesi, salīdzinoši, sīkums.
Bet respekts par skilliem, kā tev to ir izdevies izdarīt :) | |