| |
[Sep. 4th, 2013|07:38 pm] |
Lūk, un vēl mums lifts tagadīt, sagaidot ceļinieku un atverot durvis, patīkami nomierinošā sievietes balsī paziņo "nulltais stāvs".
Kas ir ļoti labi, jo cilvēks vakarā mājup nākot var būt ārkārtīgi satraucies par to, kur atrodas, un vai nav piepeši un negaidīti ietrāpījis uzreiz astotajā stāvā, piemēram. Cik nav bijuši gadījumi, atslēdz ārdurvis, ielūri pastkastītē, pasper vēl trīs soļus un opaņki, viss, spēj tik brīnīties.
Pats es to sātana kasti īpaši nelietoju, bet apsveru iespēju šad un tad nospiest podziņu, lai dzirdētu, ka viss ir kārtībā, es esmu tur, kur man vajadzētu būt. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/122152/277) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rediiss |
|---|
| Date: | September 5th, 2013 - 09:44 am |
|---|
| | | (Link) |
|
atceroties manu neseno piedzīvojumu, dažreiz tomēr ir vajadzība noskaidrot, kurā stāvā atrodies.
Bet viņš uz mani runā jau iekšā kāpjot, vot!
Bet no otras puses, vērtīga lieta. Kāp, saproti, savā nodabā pa trepēm un pēkšņi attopies, ka esi aizmirsis stāvus skaitīt. Tad nu nospied podziņu un apmierināts izdzirdi "sestais stāvs".
Nu es tak sak', ka feini, tas gandrīz tā kā miera laikos piezvanīt un paklausīties, cik ir pareizs pulkstenis. Infa it kā pašsaprotama, bet ļoti nomierinoši. | |
