Wah, man kāreiz šitas sisķiks patīk, ka sākumā karti iedod, jo to pašvilpt tomēr nepatīkamāk, savukārt naudu aizmirst šķiet pagrūti tīri tāpēc, ka pēc jamās jau es arī uz to bankomātu sobbsna gāju.

Lai gan atkal, mani reiz bērnībā aizsūtīja uz kvartāla attālumā esošu bodi pēc visādiem veļaspulveriem un tamlīdzīgas hreņ, lūk, pārrados smaidošs sārtvaidzis ar labi padarīta darba sajūtu, uzrādīju izdoto sīceni un čeku, bet saminstinājos pie nesarežģītā jautājuma, kur tad pirkumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es šito fenomenu līdz galam pati neesmu sapratusi, bet man galvā turas tikai "iebāzt - izņemt karti".

(Reply to this) (Parent)

es toties šādā zituācijā reiz nopirku baigi smukos knaģīšus - tur ar puķītēm un tā (nekā cita laikam tajā veikalā nebija), sajūsmā nesu mājās, taču nonācu tikai Dziļā Neizpratnē par to, ka ne tikai neviens to daili nenovērtēja, bet vēl nolamāja, ka pēc kefīra vai kānutur sūtījuši :/
šāds paterns vēlāk atkārtojās vēl pāris reizes, taču bez izmaiņām, maizi un kefīru viņiem tik, mļin.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

'Ot, 'ot, tādi viņi, pieraduši dzīvot pēc saraksta un dienaskārtības, ne mazākās vietas improvizācijai.

(Reply to this) (Parent)