:) no šādiem apgalvojumiem man bail.

bet. gribēju es teikt to, ka vēl pirms gadiem 5 vajadzēja tak saņemties un atvērt to fotošopu, varbūt izlasīt kādu tutoriāli, kā smuko efektu uz bildes panākt, bet nu tas smukums 2 klikšķu attālumā. fočē ko gribi, uzmet filtriņu, viss smuki.
un vai šādos apstākļos kāda jēga saukt profesionālu fotogrāfu un viņam maksāt, un kāpēc lai tāda smukās bildes būtu ko vairāk vērts par jebkura smukajām bildēm? ja galarezultāts īpaši neatšķiras, tad taču man ir vienalga, vai fočējis meistars+fotošops vai draugs+instagramma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fotogrāfi mums vajadzīgi kam tādam:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nepārliecina.
amatieris arī to var izdarīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var, bet nekad neizdara. ibo smukbildītes jāmočī un efektiņi jāmeklē

(Reply to this) (Parent)

tehniski arī tā amatieri var:



bet nesanāk tak.

ko es gribēju teikt - gaismiņas, ēniņas, efektiņus visi gudri, aber stāstus un emocijas retais

(Reply to this) (Parent) (Thread)

it kā gribētu piekrist, bet, no otras puses - apskatīju 8gadīgās radinieces point-and-shoot bildītes - super, printē lielas un liec izstādē.
emocijas un stāsti ir dikti relatīvas lietas.

jā, nu, iespējams, būtiskākā atšķirība rezultātā ir starp "es tā gribēju" un "man tā sanāca".

(Reply to this) (Parent)

Nu ja, nu ja, ja atļausiet nelielu paralēli, tad iedomājies, kā grāmatu pārrakstītāji savulaik Gūtenbergu lamāja! Jo, viņi teica, gan jau patērētājiem, suņiem, ir vienalga, lasīt kaut ko ar mīlestību pārrakstītu, vai tupa un bezdvēseliski iespiestu, ko jebkurš līkrocis ar šķībi greizu rokrakstu var izdarīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk! un viņi taču izmira!

(Reply to this) (Parent)