Jā, sievietes ir dumas. Vienas, jo staigā ar baloniņiem, otras, jo ierauj galvu smiltīs kā strauss un simtu gadu laikā neaiziet līdz dakterim. It kā jau rēcīgi no malas, saprotu cilvēka sāpi, jā. Pati rēktu, ja redzētu. Bet kad ģimenē ienāk vēzītis, fiksi vien nonāc Uzskatu ierakumu pretējā pusē. Tad esi gatavs pa savu naudu izkārt lielu baneri - vecenes, bļe, aizejiet pie ārsta! Un lai cik nejēdzīgi normālam alus puzim neliktos tāda rōzmaiciņu pastaiga, uz tantēm tas mēdz atstāt hoķ kādu iespaidu.

(Reply to this) (Thread)

Nu es nez. Es nez. Man tas joprojām liekas kaut kā strjomīgi. Bet varbūt vienkārši nespēju aptvert Masu Pasākumu šarmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pakasot pakausi, jāsecina, ka taisnība vien būs. Uz postpadomju Cietēju telpas tantām šādi "ejieni" neiedarbojas. Iedarbojas vien ziņa, ka kādai radiniecei/paziņai/u.c. ir atklāts vēzis visšausmīgākajā stadijā. Tikai tas (un arī ne vienmēr) piespiedīs tantu aiziet līdz ārstam uz profilaksi. Diemžēl, diemžēl. Nu jā, man te iekšējā sāpe/dusma tieši tāpēc, ka viena mana paziņa ārprātīgā tempā dilst tieši tāpēc, ka laikus (tb gadus 10 moš) neaizgāja pie daktera. Bļa, kas tā par tādu domāšanu, ka vot pei šitiem ārstiem jau gan nav ko staigāt. Pie visiem citiem ārstiem mūžigi rindas, pie šiem - skuju. Tipa viņi ar tevi par dzīvi neparunāsies. Un kā vēl. Večiem, man liekas, situeišenz varētu būt vēl skarbāks, jo ja babulim meita vai vedekla iedot tāsī, tad vecis vecim jau nu gan neteiks: "Kad tu pēdējo reizi biji pie krāniņdaktera? Zini, es te saku staigāt pie viena baigi labā speciālista, negribi arī aizstaigāt?"
Hmm, varbūt uz večiem iedarbojas tās rōzā maikas? Te gan obligāti komplektā ar pupiem, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk šis strādā labāk. Jā, es arī kaut kā iespēju robežās no baltsvārčiem izvairos, un 500 zaķi rozā maikās manu viedokli nemaina. Bet kad tu te tā pasaki, tad kaut kāda doma fonā iezogas gan.

(Reply to this) (Parent)