|
Jun. 14th, 2011|06:14 pm |
Pakasot pakausi, jāsecina, ka taisnība vien būs. Uz postpadomju Cietēju telpas tantām šādi "ejieni" neiedarbojas. Iedarbojas vien ziņa, ka kādai radiniecei/paziņai/u.c. ir atklāts vēzis visšausmīgākajā stadijā. Tikai tas (un arī ne vienmēr) piespiedīs tantu aiziet līdz ārstam uz profilaksi. Diemžēl, diemžēl. Nu jā, man te iekšējā sāpe/dusma tieši tāpēc, ka viena mana paziņa ārprātīgā tempā dilst tieši tāpēc, ka laikus (tb gadus 10 moš) neaizgāja pie daktera. Bļa, kas tā par tādu domāšanu, ka vot pei šitiem ārstiem jau gan nav ko staigāt. Pie visiem citiem ārstiem mūžigi rindas, pie šiem - skuju. Tipa viņi ar tevi par dzīvi neparunāsies. Un kā vēl. Večiem, man liekas, situeišenz varētu būt vēl skarbāks, jo ja babulim meita vai vedekla iedot tāsī, tad vecis vecim jau nu gan neteiks: "Kad tu pēdējo reizi biji pie krāniņdaktera? Zini, es te saku staigāt pie viena baigi labā speciālista, negribi arī aizstaigāt?"
Hmm, varbūt uz večiem iedarbojas tās rōzā maikas? Te gan obligāti komplektā ar pupiem, protams. |
|